"Pie katra no šiem darbiem gribas teikt – vienīgā, izcilākā, vienīgā zināmā, pirmā Latvijā, dažkārt arī pirmā un vienīgā pasaulē. Šī izcilība ir galvenais atslēgas vārds, kas raksturo izstādi," tā, vēl pirms pievērsties konkrētiem eksponātiem, izstādi kopumā raksturo tās kuratore, bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa. Piebilstot arī, ka šī ir patiešām ekskluzīva iespēja šādus eksponātus apskatīt, jo – tā kā tie ir sevišķi saudzējami un aprūpējami – tos var atļauties izstādīt ļoti reti.
Akadēmiskās bibliotēkas 500. jubileja tad ir šāda īpašā reize. Lai palepotos un parādītu, piemēram, Latvijā pašus vissenākos pergamenta rokrakstu fragmentus no 9., 10. un 11. gadsimta. Kā arī ļoti skaisto un izsmalcināto viduslaiku rokrakstu pasauli, ko pārstāv greznas lūgšanu grāmatas ar miniatūrām un filigrāni dekorētiem iniciāļiem, rotātas ar lapu zeltu.
Aija Taimiņa uzsver: "Es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka jūsu priekšā ir visskaistākās vēlo viduslaiku grāmatas Latvijā. Tās radītas Francijā, Itālijā, Vācijā, izskatās kā nupat tapušas. Krāsu spožums un intensitāte ir nezūdoša un ārkārtīgi valdzinoša. Izsmalcināti, skaisti, krāšņi, mulsinoši reizēm, bet vienmēr ārkārtīgi kvalitatīvi un fascinējoši."
Akadēmiskās bibliotēkas krājumā ir arī vairākas grāmatas, kas uzskatāmas par vienīgajiem saglabātajiem eksemplāriem pasaulē, zina stāstīt Aija Taimiņa: "Tās ir ļoti īpašas vērtības. Te ir Itālijā iespiesta, ar renesanses estētikas garā ieturētiem kokgriezumiem rotāta grāmata, saucamā "Pasionāle". Un Rīgas diecēzei pasūtīts, bet Parīzē iespiests 1513. gadā Rīgas diecēzes breviārijs. Visa tirāža ir zudusi, viens vienīgs eksemplārs pasaulē ir saglabājies, kas liecina par ļoti nozīmīgu lietu – grāmatu iespiešanu Rīgas vajadzībām, Livonijas vajadzībām."
Intriģējošs un mulsinošs veidojums ir izstādē skatāmā Sēru grāmata izvadīšanai. Melnā un ar auklām aprīkotā grāmata tapa Rīgas Doma baznīcas virsmācītāja Hermaņa Hermelina izvadīšanas ceremonijai. To uzsēja uz zārka, pēc izvadīšanas noņēma un veica tajā ierakstu par notikumu. Pēc tam to izmantoja citu Rīgas garīdznieku un literātu pēdējam godam. Pārējā laikā grāmata glabājās Rīgas pilsētas bibliotēkā. "Tā no 1645. gada līdz 1800. gadam Rīgā daudzus literātus un garīdzniekus, pēdējo godu viņiem parādot, izvadīja ar grāmatu, kas uzsieta uz zārka. Neparasta tradīcija. Nav atradies nekāds analogs risinājums citās Eiropas pilsētās. Acīmredzot kaut kas ļoti vietējs un iemīļots Rīgas intelektuāļu aprindās," atzīst Aija Taimiņa.
Ir arī atsevišķs stends, kurā skatāmas vēsturiski ne tik nozīmīgas, bet citās nozīmēs neparastas grāmatas. "Ir taču jāparāda skatītājam, kurš – es ticu – gribēs redzēt visvismazāko bibliotēkas grāmatiņu: angļu franču vārdnīcu no 19. gadsimta vidus. Divu reiz viena centimetra lielumā. Tāpat varēs redzēt interesanto suvenīru no Parīzes – visgarāko attēlizdevumu. Pieci metri koka kastītē," stāsta izstādes kuratore.
Stendā apskatāma arī dažādām leģendām apvītā tā sauktā melnā grāmata. Aija Taimiņa skaidro: "Šī grāmata noteikti "nekož", bet mulsinoša un izaicinoša tā ir. Ezotēriskās pasaules zinātājiem nosaukums – Sestā un septītā Mozus grāmata – ir runājošs. Melnā grāmata. 19. gadsimta beigu izdevums."
Atsevišķs stends veltīts grāmatām, kas mainījušas pasauli, to vidū ir Glika "Svēto Rakstu" tulkojums latviešu valodā, 18. gadsimta Korāna rokraksts, Imanuela Kanta "Tīrā prāta kritika", Lielā franču konstitūcija un citi nozīmīgi sacerējumi.
Izstāde "Bibliotheca Rigensis 500" Akadēmiskajā bibliotēkā skatāma līdz 28. martam.
