Jauniešiem tā būs iespēja iesaistīties muzeja kultūras un izglītības pasākumu organizēšanā, līdzdarboties tā aktivitātēs un piedalīties jauniešiem saistoša satura izveidē, gūt sabiedriski nozīmīgu brīvprātīgā darba pieredzi. Savukārt Rotko muzejs cer paplašināt izglītotu un par mākslu ieinteresētu jauno apmeklētāju loku.
Pirms pusotra gada igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa ekspozīcija Daugavpilī toreizējā Rotko mākslas centrā raisīja plašas diskusijas un nosodījumu. Trīs darbi, kas pēc pašvaldības un vairāku sabiedrisko un reliģisko organizāciju domām publiskajās izstādēs nav pieļaujami, toreiz no ekspozīcijas tika izņemti. Šis bija pamats jau plašākām diskusijām par laikmetīgās mākslas izpratni sabiedrībā kopumā un sabiedrības izglītošanu. Pirms gada šo diskusijā Daugavpilī pauda mākslinieks Alnis Stakle: "Mēs redzam, ka ir nepieciešamība sarunāties. Ka ir nepieciešamība pēc tādas kā muzeja pedagoģijas vai mākslas pedagoģijas publiskajā telpā, kur jebkurš dažādu vecumposmu cilvēks var piedalīties. Mēs redzam, ka arī jauniem cilvēkiem nav izpratnes par to, kas ir zīmes, stāstījumi, māksla publiskajā telpā, uz ko tā aicina, kādas dažādas pārdomas tā var raisīt un ka tās var būt arī nepatīkamas sajūtas. Nonākt kādās jaunās domās par sevi, pasauli un apkārtējo vidi, arī paliekot pie savam vecajām domām. Nepieciešama tādu spēcīgāku saikņu dibināšana ar sabiedrību, ar dažādām iedzīvotāju grupām."
Gan šo, gan citu motīvu vadīts, šobrīd Rotko muzejs Daugavpilī arī sācis darbu ar jauniešiem, aktivizējot un iesaistot tos jaunveidojamajā Jauniešu klubā. Interese par šo iniciatīvu liela, tāpat kā vajadzība, stāsta Rotko muzeja Izglītības programmu kuratore Mairita Folkmane: "Šodien pie mums ir ieradušies 22 jaunieši no Daugavpils un Ilūkstes skolām. Vēsturiski esam pirmo reizi satikušies, lai nodibinātu Jauniešu klubu Rotko muzejā, kas būtu laba platforma mazajiem kultūras vēstnešiem.
Mums ir svarīgi, lai mūsu sabiedrība būtu izglītotāka, būtu tolerantāka un ne tikai pret mākslu, bet kopumā. Pieņemt un cieņpilni izvērtēt citu viedokli."
To apliecina arī paši uz kluba dibināšanas pirmo pasākumu atnākušie jaunieši.
Katrīna no Rēzeknes, kura Daugavpilī Saules skolā studē Apģērbu dizaina nodaļā, teic: "Kopumā Daugavpilī jaunieši ir maz kur iesaistīti, tāds jauniešu klubs jauniešiem varētu būt interesants. Tā būtu tāda kā kultūras izzināšana, Latvijas kultūrvērtību popularizēšana. Svarīgi arī pašiem jauniešiem aktīvi darboties un saglabāt tradīcijas."
Jauniešu klubs Rotko muzejā, pirmkārt, būs iespēja jauniešiem, kuri interesējas par kultūru un mākslu, uzsver muzeja Krājumu departamenta vadītāja Zane Melāne: "Bez brīvprātīgā darba, ko mēs piedāvāsim šeit, Rotko muzejā, bez iespējas iepazīt pasaules līmeņa māksliniekus, būt klātesošiem dažādos mākslas procesos un iepazīt muzeju mazliet no iekšpuses, svarīgākais ir raisīt jauniešu radošumu, jaunradi."
Sava interese par jauniešu iesaisti visā nenoliedzami ir arī pašam Rotko muzejam, neslēpj Zane Melāne: "Tuvojas Muzeju nakts, tāpēc ir būtiski piesaistīt brīvprātīgos, arī gatavojoties mākslas izstāžu sezonām un īstenojot rezidenču programmas, ir svarīgi piesaistīt jauniešus, tādā veidā arī viņi var iepazīt dažādas mākslas tehnikas un kļūt par tādiem kā mākslas mediatoriem."
Mākslas pārzināšana galu galā cels pašu jauniešu pašapziņu, arī tas būs šī kluba pienesumus, tā uzsver Rotko muzeja direktors Māris Čačka: "Tas ir būtiski tiem jauniešiem, kas dzīvo šobrīd, lai viņi, aizejot no savas ierastās vides, no Daugavpils vai no Latgales, lai viņi justos pārliecinoši citā kultūrvidē vai sabiedriskajā kopumā. Lai viņiem nebūtu pārsteigums vai izbīlis, ka viņi kaut ko nesaprot vai ir palaiduši garām, bet viņi var spriest, domāt un izdarīt secinājumus."
Par iespējām iesaistīties Rotko muzeja Jauniešu klubā lasāms muzeja mājaslapā.
