Nozīmīgo balvu – "Lielā Kristapa" statueti gada labākā aktrise Marija Luīze Meļķe lūdza pagaidām nodot kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kurš atbild ne vien par radošo nozari, bet arī par iekļaujošu sabiedrību. Izpelnoties gan kolēģu piecelšanos no krēsliem, gan skaļus aplausus.
"Kultūras ministrs nav ieradies laikam šovakar, es viņu neesmu manījusi. Bet varbūt, ka kāds no organizatoriem var viņam nogādāt šo [balvu"Lielais Kristaps"), kamēr tas nemainās," balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā sacīja Meļķe.
"Protams, šis brīdis bija ļoti pagodinošs, bet es uztvēru, ka tās ir stāvovācijas nevis man, bet manis sacītā jēgai," - tā savas sajūtas "Panorāmai" šodien rakstiskā atbildē raksturoja aktrise, norādīdama, ka no klātienes intervijas pašlaik atsakās. Vēl viņa piebilda: "Kas attiecas uz žesta iznākumu, nevaru to paredzēt. Man nav nekāda lielā plāna, vienkārši darīju to, kas dotajā kontekstā šķita pareizi." Šādu rīcību vairāki ceremonijas zālē klātesošie kolēģi nodēvējuši par ļoti drosmīgu un pat valstisku.
"Es ļoti cienu un ļoti augstu vērtēju Meļķes drosmi un spēju runāt. Pastāvēt par savām vērtībām. Tas, kas mani vairāk ir izbrīnījis, protams, kārtējo reizi, - ir naidpilnā runa internetā.
Šī naida runa, es domāju, ka visiem šiem dīvānā zvilnētājiem vajadzētu mācīties no Meļķes, kā patiesi pastāvēt par savām vērtībām.
Skaidrs, ka uzmanība ir pievērsta, un Meļķes drosme ir apbrīnojama. Tas ir brīnišķīgi," vērtēja aktieris Kārlis Arnolds Avots.
"Jūs man uzdevāt jautājumu, vai es piecēlos kājās? Es piecēlos kājās tāpēc, ka, man liekas, ka šī meitene ir ļoti drosmīga, šādā veidā to darot. Un es domāju, ka neviens, sākot no mūsu premjera, beidzot ar visiem pārējiem lēmējiem, neviens nav vienaldzīgs, ka tagad ir šāds fakts ir noticis," sprieda režisors Ivars Zviedris.
"Tas bija brīnišķīgi. Es uzskatu, ka viņa izdarīja to, kas ir mākslinieka un cilvēka pienākums. Cilvēki, kas šo likumu nepieņem, viņi vienkārši ignorē arī mani... šo sabiedrības daļu... es arī... Jā. Nu viņi ignorē šos cilvēkus. Mēs skaitāmies tā kā visi valsts pilsoņi, bet mēs esam izslēgti ārpus. Mēs tā kā neskaitāmies," sacīja aktieris Ģirts Krūmiņš.
Uzmanība arī viendzimuma pāru atzīšanai un tiesiskajai aizsardzībai Latvijā pēdējo gadu laikā tikusi pievērsta ar zināmu regularitāti. Vairākkārt izdevies savākt parakstus sabiedrisko iniciatīvu portālā "Mana balss", rīkoti piketi pie Saeimas, un tomēr – pērn ievēlētais parlaments lēma neturpināt priekšgājēju iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu.
"Kultūras ministrs Nauris Puntulis šo gadījumu ir novērtējis tā – savā darbā, piešķirot atbalstus, balvas un tamlīdzīgi – nekad neesmu kā kritēriju akcentējis kāda mākslinieka ideoloģisko nostāju vai politisko piederību. Saeima šobrīd Civilās savienības likumu kopumā neatbalsta," Puntuļa sacīto atstāstīja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Tikmēr nozare norādīja, ka jau divreiz ministram sūtītas vēstules, aicinot īstenot iekļaujošu politiku.
"Tas ir vēstījums ne tikai kultūras ministram, bet visai 14. Saeimai, kuras rīcība līdz šim pierādījusi to, ka viņi leģitimizē nu tādu necilvēcīgu, neiecietīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas dzīvo mums līdzās.
Un tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir jautājums par cilvēku dzīvēm. Un par reāliem cilvēkiem, kuriem šī likumdošana ir nepieciešama," uzsvēra režisore Krista Burāne.
Vēsturiski līdz šim vēl neviens no "Lielā Kristapa" balvas nav atteicies, norādīja Nacionālajā kino centrā.
"Tas ir bezprecedenta gadījums. Tas noteikti norāda uz dažādu paaudžu plaisu, tas norāda uz to, ka mēs savā valstī esam ļoti dažādi cilvēki. Ar ļoti dažādām vērtībām. Bet tiešā veidā tas neietekmē, teiksim, kino nozares politiku," sacīja Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Šajā gadījumā "Lielais Kristaps" gan neesot valsts apbalvojums, tam ir simboliska nozīme, bez naudas prēmijas, piebilda Rietuma.
