Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā var redzēt medicīnas attīstību, ejot cauri gadsimtiem, sākot ar akmens laikmetu un beidzot ar mūsdienām.
“Šeit mums ir galvaskausi. Tie laikam interesē visus apmeklētājus,” atzīst Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciālists Valdis Ivaņinoks.
Vienam galvaskausam ir 3500 gadu. Pavisam senos laikos trepanāciju veica arī tad, ja sāpēja galva. Tika uzskatīts, ka cilvēkā ir iemiesojies ļaunais gars. Kā to izārstēt? Verot vaļā galvaskausu. Ņemot vērā, ko tolaik instrumenti bija koks un akmens, letāls iznākums bija daudz biežāks, nekā cilvēks varēja izdzīvot. Šī galvaskausa īpašnieks noteikti ir izdzīvojis, to pierāda galvaskauss, stāstīja Ivaņinoks.
Savukārt muzeja mācību klasē “apmeklētāji var paspaidīt podziņas”. Tur iespējams uzzināt informāciju par cilvēka iekšējiem orgāniem, kā arī to, kādu postu nodara smēķēšana un alkohola lietošana.
Daļa ekspozīcijas veltīta viduslaikiem, un tur ir tumšs.
“Tāpēc, ka tie ir tumšie viduslaiki, kā tos mēdz dēvēt vēsturnieki. Tas, ko mēs šeit redzam, ir sieviete, kas ārā pa logu ber atkritumus. Ber tieši uz ielas. Atkritumu izvešana nepastāv. Līdz ar to viduslaiku pilsētas ir diezgan netīras, smirdīgas. Tā ir tāda labvēlīga vide, lai attīstītos dažādas infekcijas slimības,” stāsta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste Ieva Lībiete.
Biedējošākā slimība, protams, bija mēris.
Muzejā aplūkojami arī zobārstniecības pirmsākumi. Galvenā atziņa, labi, ka dzīvojam 21. gadsimtā.
Ekspozīcijas noslēgumā apmeklētāji nonāk kosmosā.
“Ar to beidzas mūsu muzeja ekspozīcija. Padomju Savienībā krievi kosmosā sūtīja suņus. Amerikāņi pērtiķus. Ja tas mērkaķītis ir lelle, tad šis suns kādreiz bija dzīvs. Meitenīte pabija kosmosā, pēc tam atgriezās dzīva un vesela, piedzemdēja vēl bērniņus,” par vienu no eksponātiem stāsta Valdis Ivaņinoks.
Muzeja ekspozīcijas ir ļoti plašas. Apmeklējot muzeju, iespējams izzināt, cik patiesībā aizraujoša un interesanta ir medicīnas attīstības vēsture.