"Augstsprieguma tīkls" (AST) pārvades tarifu bija plānojis palielināt par 387%, savukārt "Sadales tīkla" (ST) iesniegtajā tarifu projektā pieaugums bija plānots līdz pat 570% apmērā. Valdība šonedēļ nolēma tarifu pieauguma tempu samazināt, norakstot tīkla operatoru negūtos ieņēmumus, kā arī ar īstermiņā subsidējot AST un ST no "Latvenergo" dividenžu maksājumiem. Tas, cik lielā mērā ar šiem līdzekļiem tarifu kāpumu būs izdevies samazināt, kļūs zināms, kad AST un ST tarifu projektus pārrēķinās un iesniegs skatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tikmēr regulators vētī vēl rudenī iesniegtos projektus.
Regulatoram ir 120 dienas, lai izvērtētu iesniegtos tarifu projektus, un, kamēr tiek gaidīta papildu informācija no to iesniedzējiem, vērtēšanas laiks ir apturēts. Ozola sacīja, ka eksperti vērtē gan jau saņemto informāciju, gan no abiem operatoriem pieprasījuši vēl papildu informāciju. "Ne tikai par šo elektroenerģijas zudumu cenu, bet arī par citām izmaksas pozīcijām. Un varu teikt, ka gatavojamies papildu informācijas pieprasījumiem," raidījumā sacīja Ozola. Runājot par valdības šonedēļ lemto, Ozola sacīja, ka svarīgi, lai Ministru kabinetā lemto atbalsta arī Saeima.
Viena no lietām, kas iesniegtajos tarifu projektos tiek vērtēta, ir algu kāpums. AST pērnruden iesniegtajā tarifu projektā paredzēts personāla un sociālo izmaksu pieaugums par 48%, bet ST tarifu projektā – par 26%. Ozola sacīja, ka regulators vēl gaida papildu informāciju par atalgojuma pieauguma pamatotību. "Mēs salīdzinam arī nozares vidējos rādītājus. Respektīvi, cik tāda veida eksperti saņem līdzīgās nozarēs. Vai tas prasītais pieaugums atalgojumam ir pamatots," sacīja Ozola.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs minēja piemēru, kad AST pērn meklēja galveno grāmatvedi, algā solot 3300–3500 eiro "uz papīra". ""Augstsprieguma tīkls" kara laikā grib noalgot visdārgāko grāmatvedi?" jautāja Domburs.
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs, bilda, ka viņi tik daudz savam grāmatvedim nevar maksāt. AST priekšniece Gunta Jēkabsone piebilda, ka grāmatvedim izvirzītas specifiskas prasības, un sacīja, ka pat par šādu algu vakanci nav izdevies aizpildīt.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (''Jaunā Vienotība'') sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka operatori, rudenī iesniedzot tarifu projektus, būtu aprēķinus veikuši neatbilstoši metodikai. Ozola gan norādīja, ka ne jau metodika liek iesniegt šādus tarifu projektus: "Elektrības cena, par ko iepērk zudumus, tika nofiksēta pagājušā gada oktobrī, un tajā brīdī bija liela elektroenerģijas cena, un tas ir lielākais ietekmējošais faktors." Tomēr šobrīd regulators ņems vērā faktisko situāciju un faktisko elektroenerģijas cenas prognozi.
Regulators pētīs arī to, vai nav pārkāptas Eiropas regulas. Ozola uzsvēra, ka regulatoram, vērtējot tarifus, ir svarīgi, lai visas izmaksas tiktu nosegtas ar tarifiem.
