28. februāra valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta" apšaubīja, ka šāda pieeja strādās, rosinot iet reformu ceļu katrā ministrijā, katram atrodot iespēju ietaupīt un tad spriest, kas no šīs ietaupījuma paliek paša resorā, bet kas nonāk cita kabatā.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs raidījumā norādīja uz loģisku Sprindžuka jautājumu, kāpēc ministrijām kaut ko ekonomēt, zinot, ka ietaupītais nonāks citā resorā. Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" sacīja, ka arī iepriekš naudu, kas iegūta, izrevidējot izdevumus, dalīja uz pusēm – puse "atradējam", puse citam resoram. Tam, atskatoties pagātnē, piekrita arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta", sakot, ka "mēs dalījām, – tie, kas atrada, kaut ko varēja paturēt".
Opozīcijā esošās partijas "Latvijas pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers uzsver, ka neviens ministrs nevar reformēt nozari bez premjera atbalsta. "Kariņam jākļūst par galveno reformētāju," Šlesers uzskata, ka premjeram Krišjānim Kariņam būtu individuāli jāpārrunā ar katru ministru, kuras no programmām jālikvidē un kas jāreformē, kopā izlemjot par līdzekļu tālāku pārdali. Opozīcijas kolēģim piekrita Kučinskis. "Šleseram ir taisnība, ka vienīgi premjers var uzdot uzdevumu revidēt, piesaistīt auditu vai kopā ar finanšu ministru [pārskatīt]," sacīja Kučinskis, bilstot, ka ministrijas pašas savu naudu neatdos.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis arī piekrita, ka šāda pieeja nestrādās. "Jaunā pieeja, ka ministrijas visu ietaupīto nesīs uz valdību, radis pretēju efektu, ministrijas vienkārši pārstās meklēt un taupīt, pie tā tas novedīs," sacīja Valainis.
Savukārt Artūrs Butāns no Nacionālā apvienības sacīja, ka varētu šo "atrasto" naudu dalīt uz pusēm, puse paliek atradējam, otra tiktu novirzīta tautas ataudzes stratēģijas īstenošanai.