"Viņš ir noraizējies par to, ka viņa aicināts kandidāts varētu to lietu neizdarīt ar pirmo gājienu. Un tāpēc viņš grib faktiski visu novest līdz tādai gatavības stadijai, kad viss ir izrunāts, viss ir uzrakstīts," Levita rīcības motīvus raksturoja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātnes doktors Jānis Ikstens. Viņš norādīja, ka atšķirība ir arī tajā, ka šobrīd mēs daudz labāk redzam visu valdības veidošanas procesu, ko agrāk varbūt tik labi neredzējām.
"Valsts prezidents Egils Levits mēģina publiski pozicionēties. Un man šķiet, ka līdz ar to viņš uzņemas arī diezgan nopietnu atbildību par to, kas no tā visa sanāk. Un, ja tur kaut kā jocīgi sanāk, tas var drusku atspēlēties nākamā gada jūnijā, kad notiks prezidenta vēlēšanas," sacīja Jānis Ikstens.
Viņam piekrita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors, Sabiedrisko un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Juris Rozenvalds, kurš pauda uzskatu, ka prezidents "ļoti daudz ko ir uzlicis uz kārts viena iemesla dēļ" – tā ir spiesta lieta, un tas ir saistīts ar ļoti izteiktu pasivitāti iepriekšējos gados. Atskatoties uz prezidenta runu, atklājot pirmo 14. Saeimas sēdi, Juris Rozenvalds norādīja, ka viņam radies jautājums:
"Kur, jūs, Levita kungs, bijāt agrāk? Trīs gadus jūs varējāt sasaukt valdības sēdes, visādi runāt. Manuprāt, tā ir tāda sasparošanās pēc principa, nu, jebkurā gadījumā parādīt, ka, jā, es esmu aktīvs. Kāds tur būtu tas rezultāts, kāds iznākums, tā ir cita lieta."
Tas, ka prezidents, izvēloties premjera kandidātu, vienmēr ir proaktīvs un izrāda iniciatīvu, pēc Rozenvalda domām, Latvijā bija izteikts jau iepriekš, jo ilgu laiku partija, kura parlamentā tradicionāli bija pārstāvēta ar lielāko deputātu skaitu ["Saskaņa" – red. piezīme], netika aicināta veidot valdību.
"Bet tas, ko pašreiz attīsta Levita kungs, manuprāt, norāda uz to, ka, ziniet, jūtu, – jūnijs nāk un kaut kas ir jāparāda."
Juris Rozenvalds piekrita, ka, uzrunājot deputātus pirmajā 14. Saeimas sēdē, Valsts prezidents nosauca patiešām svarīgas lietas, taču jārunā arī par to, kas netika pateikts. Viena lieta ir atzīt atpalicību, bet otra – konsekventi izskaidrot, kas jādara, lai to pārvarētu. Politologs arī atzīmēja, ka prezidenta iespējas saturiski ietekmēt to, kas būs valdības deklarācijā, ir diezgan ierobežotas.
Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle atzīmēja, ka prezidentam ir simpātijas pret Kariņu kā potenciālo premjera kandidātu un viņš mēģina radīt apstākļus, kuros kādam citam pretendentam uz šo posteni būtu skaidrs, ka "šis ceļš nebūs tāds rozēm kaisīts".
"Tāpēc es domāju, ka tur ir zināmā mērā mērķis kādam aizlikt aiz auss, ka nemēģini tagad varbūt lieki stāties ceļā tikai ar savām ambīcijām. Jo tad tu arī mēģināsi iet cauri visam šim procesam," sacīja Lelde Metla-Rozentāle.
Uz jautājumu, vai prezidenta izvēlētā valdības veidošanas ceļa karte nebalansē uz robežas ar iebraukšanu grāvī , LTV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns atbildēja, ka to katrs var nolasīt dažādi. Šīs atšķirības uztverē izpaudās arī pagājušās piektdienas sarunās, kad prezidenta teikto par to, ka "vispirms vajag personālijas nosaukt un tad viņi strādā pie deklarācijas", Pīlēna kungs interpretēja pavisam otrādi – "mēs nesauksim personālijas, jo prezidents taču teica, ka sākumā vajag deklarāciju". Savukārt runājot par premjera nominēšanas procesa saturisko pusi, politologs Jānis Ikstens bilda, ka īsti neredz iemeslu, kādēļ Levita kungs, ja reiz tik aktīvi sācis to darīt, nevarētu arī konkretizēt savus uzskatus nozaru griezumā, piemēram, par drošību, taču vienlaikus esot jāatzīst, ka šādā gadījumā viņš pats "sāktu izskatīties pēc daļas no valdības". "Ja tas ir mēģinājums kā Vairai Vīķei-Freibergai panākt otro termiņu caur sabiedrības spiedienu, es domāju, ka tas ir jau drusku novēloti," secināja Jānis Ikstens.
