"Ir jābūt regulējumam, kurš ļauj tajos gadījumos, kad tiešām mēs redzam, ka viens no pierādījumos balstītiem veidiem, kā mēs varam palīdzēt, ir kaut kādi bioloģiskāki risinājumi, un neviens Latvijā nepiedāvā mainīt dzimumu nepilngadīgām personām ķirurģiski, bet regulējumam normatīvam, protams, ka ir jābūt," uzsvēra psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Pēc viņa teiktā, tikai nelielai daļai nepilngadīgo, kas vēršas pie speciālistiem saistībā ar dzimuma disforiju, ir nepieciešama medicīniska iejaukšanās.
"Tā neaizsargātākā sabiedrības grupa ir šie pusaudži, kuri iet skolā, kuri piedzīvo šo sociālo izstumšanu, kuri piedzīvo vardarbību un tā tālāk tāpēc, ka viņu dzimuma identitāte nesakrīt ar viņu bioloģisko dzimumu. Un šī ir tā grupa, kurai ir augsti trauksmes, depresijas rādītāji, augstāki pašnāvības rādītāji – arī izdarīto pašnāvību skaits. Un šīs grupas atbalstam mums ir jādomā par kaut kādiem politiskiem un sociāliem risinājumiem," sacīja Romija Krēziņa, Pusaudžu resursu centra speciāliste.
Jana Simonovska, partijas "Progresīvie" valdes locekle, skaidrojot, ko tieši "Progresīvie" saprot ar partijas programmā ierakstīto cieņpilno transpersonu identitātes apstiprinājumu, teica, ka "Progresīvie" grib panākt, lai skolas būtu spiestas respektēt jauniešu vēlmes identificēt sevi tā, kā paši vēlas. Tāpat partija, kuru 14. Saeimā pārstāvēs desmit deputāti, vēlētos panākt, ka juridiski dzimuma maiņu cilvēki varētu veikt arī bez medicīniskas iejaukšanās.
Komentējot esošo normatīvo regulējumu, kas kā vienu no iemesliem personas vārda un uzvārda maiņai paredz dzimuma maiņu, Simanovska pauda, ka šis regulējums ir pārlieku izplūdis un nekonkrēts, turklāt transpersonām, kas vēlas mainīt vārdu un uzvārdu, tiekot pieprasīts uzrādīt izziņu par dzimuma maiņu. "Tas, ko mēs sakām, – lai veiktu šādu juridisko pāreju, viņam nav jāuzrāda izziņa par dzimuma maiņu. Tas, ko mēs vēlamies, ir, lai tas ir skaidrāk regulēts, lai cilvēks, aizejot pie speciālista, saņem vienotu atbildi, cieņpilnu atbildi," pauda Simanovska.
Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš gan domā, ka ar normatīvā regulējuma maiņu nav iespējams atrisināt, piemēram, bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību problēmas, proti, nežēlīgu izturēšanos pret citādākajiem: "Tas jau neatrisinās to iekšējo ņemšanos, kas notiek skolās."
Atbilstoši Tieslietu ministrijas datiem pērn Latvijā dzimums juridiski mainīts 18 cilvēkiem, bet šogad līdz šim – 12 cilvēkiem. Viņu vidū ir arī viens nepilngadīgais.
