“Mēs ar lielām cerībām skatījāmies, kāds būs lēmums un kā būs ar pulcēšanos, koncertiem un tamlīdzīgi. Jāsaka, ka retorikā ir ļoti daudz kļūdu attiecībā uz to, kas ir pasākums, kas izklaides pasākums, kas vispār ir koncerts. Tur tiek daudz šķēpu lauzti un mēs jaucamies, bet, ko es gribu pateikt, – 500 cilvēkus pasākumā privātajam sektoram šobrīd ir nereāli savākt”,
diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsver mūziķis Guntars Račs.
Viņš norāda, ka pēc sistēmas, kas pašlaik tiek piedāvāta, koncerta ar 500 skatītājiem sarīkošanai būtu jāīrē zāle 1200 cilvēkiem un tas arī attiecīgi maksā. Cita lieta, ja mēs runājam par valsts subsidēto kultūru, piemēram, teātriem, kam ir sava zāle, kurā, attiecīgi pielāgojot, būtu iespējams aizpildīt 46% vietu, kas faktiski tomēr būtu mazāk nekā 500 jebkurā gadījumā. Pēc Guntara Rača domām, epidemiologi viņam piekritīs, ka šādos apstākļos būtu labāk, ja pasākumi netiktu atļauti, jo nopelnīt ar tiem nav iespējams.
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs faktiski piekrīt šai domai, jo, no varbūtības viedokļa raugoties, pašlaik dati liecina, ka bīstamo vīrusu izdala arī apmēram 1% vai 2% veselo cilvēku.
“Ja vienā telpā ir 500 cilvēku, tad varētu būt, ka tur būs pieci vai desmit infekcijas avoti. Ko viņi izdarīs? Viņi inficēs apkārtējos”,
norāda Perevoščikovs. Pēc viņa teiktā, no 100 cilvēkiem vīrusu, iespējams, izplata viens, tādēļ jo mazāks ir atļautais pasākuma dalībnieku skaits, jo labāk.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot valdības lēmumu, norāda, ka faktiski pie tām prasībām, kuras epidemiologi un Veselības ministrija izvirza, tātad – distances, maskas un attālumi –, būtībā tādu kultūrvietu, kurās varētu ietilpināt vairāk nekā 500 cilvēku, Latvijā faktiski nav. To valdības sēdē viņam skaidrojis kultūras ministrs Nauris Puntulis, un tas arī ļāva pamatot šo maksimālo ierobežojumu. Šī kultūras un mākslas nozari reglamentējošā nianse ir viena no nedaudzajām atšķirībām, ja vērtē dzīvi pirms mājsēdes un noteikumus, kas stāsies spēkā no 15. novembra. Līdz mājsēdei pasākumu apmeklētāju skaitliskā robeža bija 1000 cilvēku, bet pēc tās tā būs 500.
Guntars Račs piekrīt Perevoščikova iebildēm, ka ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību, kā konkrētajā zālē darbojas ventilācija un vai tā gaisu pūš vertikāli vai horizontāli. Producents aicina atteikties no ilūzijas, ka privātā mūzikas industrija šādos apstākļos var strādāt. Pēc viņa teiktā, ir arī otrs aspekts – zāles piepildījums, no kura ir atļauts izmantot tikai pusi. Turklāt ir vēl viena lieta, kas ir ļoti būtiska un jāņem vērā.
“Šobrīd mēs katru dienu klausāmies un ziņās redzam, ka pulcēties ir bīstami un cilvēki nepērk biļetes. Tas ir fakts. Un pēdējā gada laikā biļešu pirkšanas kritums ir 70%. Vidēji, ja salīdzina ar 2019. gada rādītājiem, tiek pārdoti apmēram 30%. Vietām pat 20%. Un laukos ir vēl traģiskāk”,
uzsver mūziķis un producents Guntars Račs.
Pēc viņa teiktā, ja mēs un valdība, kā arī Saeima to apzinās, tad nevajag šai nozarei ļaut strādāt, bet gan pateikt, ka pasākumus nevarēs rīkot līdz kādam konkrētam brīdim, mēnesim vai datumam. Vistraģiskākā šajos apstākļos ir lielā neskaidrība, kuras dēļ visus iecerētos pasākumus nemitīgi nākas pārcelt. Savukārt, runājot par mūziķu vakcināciju, Guntars Račs atzīst, ka ir dažas “instrumentālistu grupas”, kurās šis noliegums ir izteiktāks, un viņš ir mēģinājis ar šādiem cilvēkiem runāt un viņu motivāciju saprast. Tomēr galvenais secinājums – jo cilvēks ir jaunāks, jo viņam ir vieglāk to saprast, kas būtībā ir arī izglītības jautājums, jo "izglītība ir tā, ko mēs esam ieguvuši un dzīvē realizējam".
KONTEKSTS:
15. novembrī, beidzoties mājsēdei, valdība lēma atgriezties pie dzīves pārsvarā "zaļajā režīmā", proti, plašākām iespējām iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus tikai cilvēkiem, kuri ir potējušies pret Covid-19 vai var uzrādīt pārslimošanas sertifikātu. Savukārt nepotētajiem vai vīrusu nepārslimojušajiem ir pieejams "sarkanais režīms" – pašu nepieciešamāko preču un pakalpojumu saņemšanas iespēja.
Vienlaikus novembra sākumā Saeima atbalstīja grozījumus likumā, ļaujot darba devējiem atlaist tos padotos, kuriem noteikto darba pienākumu pildīšanai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
