Savukārt valsts budžeta ieņēmumos tas radītu zaudējumus aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, pauda Dālderis.
Tikmēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atklāja, ka pirms neilga laika ministrija apkopojusi datus par to, kādus pasākumus, reaģējot uz straujo naftas produktu cenu pieaugumu, ievieš citviet Eiropā un kādas ir akcīzes nodokļa likmes pārējās šī reģiona valstīs. Tas darīts, no jauna aktualizējot jautājumu par nodokļa likmes samazināšanu vismaz līdz līmenim, kāds ir Latvijas kaimiņvalstīs.
Igaunijas parlamentā šobrīd tiek skatīts likumprojekts, kas paredz degvielas akcīzes samazināšanu līdz ES minimālajam līmenim, savukārt Lietuvā šādu plānu pagaidām nav. Indriksone uzsver – būtu svarīgi, lai nodokļa likmes Latvijā būtu vismaz vienā līmenī ar Lietuvu un Igauniju.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, komentējot šo jautājumu, norādīja, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana degvielai tiešām nav tas efektīvākais veids, kā cīnīties ar cenu pieaugumu – vispirms būtu jādomā par siltumenerģijas un pārtikas cenu mazināšanu. "Tas, kas degvielas situāciju tomēr maina, ir, ka mēs esam Eiropas vienotajā tirgū, un tomēr tā nodokļu konkurence pastāv. Un, ja nu mēs nonāksim situācijā, ka samazina Vācija, Polija, Igaunija un, ja vēl aiziet Lietuva, tad mēs paliekam vieni paši," brīdināja ekonomists.
Šā gada pavasarī lēmumus par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai pieņēmušas vairāku ES valstu valdības. Piemēram, Vācijā, Beļģijā un Īrijā valdības par akcīzes nodokļa samazināšanu uz laiku paziņoja jau šā gada martā, savukārt Francijā un Nīderlandē nodoklis samazināts no 1. marta. Savukārt Polijā valdība no 1. februāra degvielai noteikusi pievienotās vērtības nodokļa likmi 0% apmērā, kamēr, piemēram, Slovēnija un Ungārija gājušas citu ceļu – tur noteikti degvielas cenas griesti.
