Martā Saeimā nepārstāvētā "Par!" sāka akciju, aicinot sabiedrību pieteikt prezidenta kandidatūrai sievietes. Partijas izpilddirektors Miks Celmiņš skaidroja, ka akcija sākta, jo tolaik publiskajā telpā parādījās iespējamo kandidātu, tostarp arī "Apvienotā saraksta" virzītā athitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna, vārdi un pamatā tie bija tikai vīrieši. Celmiņš skaidroja, ka vēlējās piedāvāt diskusiju par spēcīgu kandidāti sievieti, kas atkārtotu vai pat, iespējams, pārspētu Vairas Vīķes-Freibergas sasniegumus prezidentes amatā.
Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks šādu pieeju raidījumā nodēvēja par seksismu. "Jūs izmantojat ārpusparlamentāras metodes, lai pievērstu sev uzmanību," sacīja Dravnieks, uzsverot, ka prezidentu nevēl pēc dzimuma. "Par!" balsojuma rezultātā tapušajā sarakstā bija arī "Progresīvo" izvirzītā prezidenta amata kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Diskusijā par sievietes lomu iesaistījās Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore un sociālantropoloģe, norādot, ka pētījumi pierāda – dzimumam politikā tomēr ir nozīme. Viņa bilda, ka Saeimas vēlēšanās dzimums spēlē lielu lomu un parlamentā dzimumi nav vienādi pārstāvēti. "Dzimumam ir diezgan liela nozīme tajā, kā politika tiek veidota un kā process norit. Tur, kur ir vairāk sieviešu, tur parasti ir mazāk sarunāšanas pirtī, mazāk kaut kādu savstarpēju darījumu," pauda Putniņa. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja, vai tas nav stereotips. Putniņa to noliedza, skaidrojot, ka mūsu sabiedrībā augstāk vērtē vīrišķos spēles noteikumus un vīrišķās vērtības, bet tās var nest arī sieviete. "Mēs labi redzam, ir pašvaldības, kuras vada sievietes, kur viss notiek daudz mierīgāk, ar sarunāšanu," Putniņa uzsvēra sieviešu spēju labāk veidot dialogu, sarunāties.
Dramaturģe un komiķe Aiva Birbele izteica cerību, ka pēc gadiem Latvijā būs prezidente ar kundzi. Komponists Zigmars Liepiņš iepriekš daļā sabiedrības bija uzjundījis diskusiju ar izteikumiem, ka nespēj iedomāties prezidentu, kurš dodas ārvalstu vizītē bez prezidenta kundzes. Tas bija mājiens Rinkeviča virzienā. Birbele komentēja Liepiņa satraukumu, sakot, ka tad ir jāpieņem likumi, kas ļauj prezidentam oficiāli reģistrēt kungu, dodot mājienu par viendzimuma pāru tiesību reģistrēt attiecības jautājuma nesakārtotību Latvijā.
Pozņaks sacīja, ka nedz pasaulē, nedz arī Latvijā prezidents bez otrās puses nebūs nekas jauns. Savukārt Putniņa atgādināja vēsturiskus gadījumus, kad sabiedrībā diskutēts par prezidenti sievieti un to, kā jūtas viņas vīrs, kuram "būtu jānes mājās mamuts", bet viņš dodas līdzi valsts vizītēs.
Celmiņš rezumēja, ka prezidenta kundzes vai kunga jautājums nav lielākā problēma. Viņš rosināja to atstāt pašu kandidātu – Pinto, Rinkēviča un Pīlēna ziņā, cik daudz viņi prezidenta institūcijas darbā vēlēsies iesaistīt savas otrās puses.
