Evija Burkovska, psiholoģe juridiskajā psiholoģijā, 26.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka ģimenes vardarbības recidīvs jeb atkārtošanās ir augsts, ap 30%. Rusiņa gadījumā nozīmīgs riska faktors bija vēstures liecība, ka viņš tāpat vajājis bijušo dzīvesbiedri, kura, bēgot no varmākas, aizmukusi uz ārzemēm. Vadoties no dzirdētā un daudzajiem iesniegumiem no cietušās puses par Rusiņa rīcību, psiholoģe sacīja, ka šajā gadījumā varam saklausīt atkārtotu, uzmācīgu uzvedību, kurā ir saskatāmas pašregulācijas grūtības". Burkovska uzskata, ka šādā gadījumā 25 dienas apcietinājumā, kas Rusiņam pērn tika piespriestas par tiesas lēmuma nepildīšanu, nespēja mainīt viņa domāšanu. "Skaidrs, ka 500 eiro sods nespēj atturēt viņu no šīs rīcības. Viņu vada pavisam citi motīvi," saka psiholoģe, runājot par administratīvo sodu, kas vīrietim piespriests par iepriekš notikušu uzbrukumu ar nazi cietušajai. Burkovska uzskata, ka no psiholoģijas viedokļa vīrietis bija jāizolē un tad jāpēta viņa uzvedība, profils, piesaistot attiecīgus jomas ekspertus.
Zvērināta advokāte Aija Osmane, kura specializējas ģimenes lietās, klātesošajiem uzdeva retorisku jautājumu, – ja cilvēks dienā sūta 1000 īsziņas, kā mēs šādu cilvēka rīcību uztvertu, kā normālu vai tomēr ne? "Es pieļauju, ka nav īsti kartībā ar medicīnisku piespiedu līdzekļu piemērošanu šajās situacijās, kad mēs redzam, ka ir jau tā uzvedība varbūt maniakāla," sacīja advokāte. Tam piekrita arī Rusiņa upura advokāte Anna Nore, runājot gan par īsziņām, gan viltus profiliem, kuros Rusiņš rakstījis dažādas, advokātes vērtējumā, perversas lietas.
Ar Rusiņu, viņam esot apcietinājumā, psihologiem būtu bijusi iespēja strādāt. Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Aigars Bičušs norādīja, ka Rusiņš pēc notiesājošā sprieduma ieslodzījumu atstāja pēc dažām dienām. Tiesa viņu sodīja ar 25 dienu īslaicīgu brīvības atņemšanu, kura laikā ieskaitīja pirmstiesas apcietinājumu.
"Mums izpaliek iespēja ar klientu probācijas dienesta speciālistiem strādāt, lai saprastu, kaut vai vienu jautājumu – risku," sacīja prokurors. Nozīmēt tiesu psihiatrisko ekspertīzi Rusiņam iepriekš bija lūgusi cietušās advokāte Nore. Bet sekoja atteikums. Bičušs piekrita, ka ekspertīze šinī gadījumā bija jānozīmē.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja likumsargiem, kādi ir kritēriji, nosakot, kam veic ekspertīzi un kam ne. Prokurors skaidroja, ka parasti ekspertīzes veic tiem, kurus tur aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Kriminālpārkāpumu, par ko tolaik bija apsūdzēts Rusiņš, gadījumos – retāk. Taču šajā situācijā prokurors piekrīt – ekspertīzi vajadzēja.
Arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins sacīja, ka risku izvērtēšana un personas profilēšana likumsargiem ir jāveic. Savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs piebilda, ka kopējais profils bija jāredz ne tikai policijai. Bet viņš pats pirms slepkavības neesot zinājis, "ka notiek tāda epopeja".
