Video: Kalvenes zoodārzā aug mežā vecāku pamestais vilcēns Ķoniņš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgas zoodārza Kalvenes filiāle "Cīruļi" tikusi pie jauna iemītnieka - vilku mazuļa Ķoniņa, kuru savā aizgādniecībā ņēmis zoodārza pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Vilcēns tika atrasts meža novadgrāvju tīrīšanas darbos, kur zālē bija sapinies 2,2 kilogramu smagais mazulis. Paša vecāki vairs viņam nespēja palīdzēt.

Kādā agrā jūnija rītā Kalvenes zoodārza pārvaldnieks un dabas draugs Arnis Bergmanis saņēma ziņu par vilcēnu: "6.jūnijā piekritām, ka ņemam Vandzenes mežā vecāku pamesto vilcēnu. Sēdēju, domāju, ko darīt."

Izrādās, ka vilku mamma, ja tai draud briesmas, mierīgi atstās savu bērnu. Mazais Ķoniņš palika viens pats mežā. "Vilka gadījumā māte var pamest mazuļus, jo viņai būtiski ir saglabāt savu dzīvību. Tas nav egoisms, tas ir šāds ekoloģisks variants, jo viņa var dzemdēt pēc tam citus mazuļus, un tādā veidā populācija necieš," norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ''Silava" zinātnieks Aivars Ornicāns.

LTV raidījumam "Vides fakti" bija brīnišķīgā iespēja ielūkoties, kā ikdienā dzīvo vilku mazulis, kurš nu jau vairs nav tik mazs. Viņam ir pasaules iepazīšanas process – no tik daudz kā vēl baidās.

"Dienas vidū iziet laukā – tas ir problemātiski, visādi trokšņi, cilvēki, viņš ir ļoti nervozs. Ķoni, nebaidies! Lecam pāri, saņem visu savu drosmi!" vilcēnu uzrunā Arnis Bergmanis.

Šobrīd Ķoniņš dienā pastaigājas trīs stundas. Viņam šīs garās pastaigas ir ļoti svarīgas. "Pa dienu viņš sēž voljerā, istabā nevar glābties. Kad bija maziņš, dzīvoja istabā," stāsta Arnis. Vilkam vajag kārtīgi izskrieties. Un tad viņi kopā iepazīst pasauli un, kā redzams, aplasa tuvējās bumbieres. "Sākumā mums bija pavisam īsi maršruti pa sētu. No rīta 30 minūtes, vakarā viena divas stundas."

Reiz Ķoniņš sabijies no govs un aizmucis pāri grāvim mežā un nebijis sasaucams kā viņa attālais radinieks suns.

Suņi ir cēlušies tieši no vilkiem. Salīdzinot ar līdzīga veidola suni, vilkam ir augstāks skausts, īsāks, resnāks kakls, strupāks purns, platāka piere, uz sāniem vairāk izvirzītas ieslīpas, dzeltenas acis. Vilkam ir ļoti labi attīstīta dzirde. Arī oža tam smalka. Redze gan viņam salīdzinoši vāja.

Laiks iet un Ķoniņš aug. Tādam vilku mazulim spēks ir ļoti liels. "Viņš paliks šeit kā jaunais vilku tēvs, tāds arī bija mērķis," nākotni ieskicē Bergmanis.

"Var gadīties, ka, atgriežoties no cilvēka, bars var arī nepieņemt šo pamesto dzīvnieku. Ja pat skaidri ir zināms, ka tas ir bijis iepriekšējais bars, pastāv zināms risks," norāda "Silavas" zinātnieks Aivars Ornicāns. Arī LTV raidījums "Vides fakti" stāstījis par dabas pētnieku Ilmāru Tīrmani un viņa Vilkiju, kuru Ilmārs paņēma audzināšanā. Toreiz stāsts gan beidzās bēdīgi.

Zinātnieki iecienījuši pētīt vilku vairāk vai mazāk daudzveidīgo ēdienkarti. Arī raidījums "Vides fakti" ielūkojies pelēcīša vēderā, tajā redzēti zvēru mati, putnu spalvas, lielu dzīvnieku kauli, kā arī – veģetārā barība. Arī Arnis stāsta, ka Ķoniņš ēd biezpienu, cik lien, kā arī paipalas ar visām spalvām.

Tomēr jāatceras, ka savvaļas dzīvniekiem īstā vieta ir brīvā vaļa. Ķoniņa tagadējais uzraugs Arnis diendienā pavada laiku ar dzīvniekiem un ir eksperts, tāpēc zina, kā ar tiem apieties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti