Zinātnieki norāda, ka tas ir dabisks process, ko rada erozija, taču tas nemazina vietējo iedzīvotāju skumjas.
“Mēs par to uzzinājām, un visi Galapagu salu iedzīvotāji jūt nostalģiskas skumjas. Tā bija mums pazīstama jau no bērnības, un ziņa par izmaiņām radīja nelielu šoku,” vietējiem medijiem atzina organizācijas “Galapagos Conservancy” vadītājs Vašingtons Tapija.
“Tomēr no zinātniskā skatupunkta, tas ir dabisks process. Sagrūšana noteikti saistīta ar eksogēniem procesiem, piemēram, laika apstākļiem un eroziju, kas ir normāli uz mūsu planētas,” sacīja Tapija.
43 metrus augstais, 70 metrus garais un 23 metrus platais iežu veidojums atradās apmēram kilometra attālumā no Darvina salas.
Tas bija populārs tūristu apskates objekts, bet klints apkaimē labprāt savam vaļaspriekam nodevās nirēji.
Tikmēr vides aizsardzības aktīvisti atgādina, ka Ekvadorai piederošajās salās apmēram 1000 kilometru attālumā no Dienvidamerikas krastiem ir unikāla flora un fauna. Slavenas tās padarīja angļu dabas pētnieks Čārlzs Roberts Darvins, kurš 19. gadsimtā šeit guva pierādījumus savai evolūcijas teorijai. Tieši viņa vārdā bija nosaukta slavenā arka.
