Pērnruden eksperimentā sētie dabisko pļavu augi šogad lielākoties izdīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Dabisko pļavu augu sēklas, ko pirms gada iedzīvotāji daudzviet Latvijā savos īpašumos iesēja kvadrātmetra platībā Latvijas Dabas fonda (LDF) akcijā, šogad izdīga teju visās pļavās, taču ziedi jāgaida nākamajos gados, informēja LDF pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Pagājušā gada oktobrī Latvijas Dabas fonds (LDF) akcijā “Iesēj savu kvadrātmetru!” aicināja Latvijas iedzīvotājus – dabisko pļavu atbalstītājus – atvēlēt savā zemē vienu kvadrātmetru dabisko pļavu augu piesējas eksperimentam.

Šovasar zālāju pētnieki un Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” eksperti izvērtēja akcijas sekmes, apsekojot klātienē daļu no iedzīvotāju iesētajiem kvadrātmetriem.

2020. gada rudenī LDF aicināja pieteikties dabisko pļavu atbalstītājus, kuri vēlas savā zemes īpašumā vienu kvadrātmetru atvēlēt pļavu augiem, tādā veidā palīdzot izplatīt to sēklas. Akcijas dalībnieki vienlaikus kļuva par sabiedriskajiem pētniekiem, jo “Iesēj savu kvadrātmetru!” ir arī zinātnisks pētījums, kura mērķis ir izvērtēt dabisko pļavu augu sēšanas iespējas ārpus pļavām un ganībām. Atsaucība akcijai bija ļoti liela  – tika saņemti 1846 pieteikumi. Šovasar pētnieki devās klātienē aplūkot daļu no iesētajiem kvadrātmetriem.

Projekta eksperte, botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova stāstīja, ka visos apsekotajos kvadrātmetros varēja novērot izdīgušus augus, un tikai viens kvadrātmetrs bija tāds, kurā līdzās dažādiem savvaļas augiem, pārsvarā nezālēm, netika konstatēta neviens no atsūtīto sugu dīgstiem.

“No divdesmit augu sugu sēklām, kas bija nosūtītajās paciņās, labākais rezultāts bija astoņas sugas kvadrātmetrā. Tomēr lielajā vairumā pētīto kvadrātmetru bija divas līdz trīs pļavu sugas vienā kvadrātmetrā.

Vislabāk sadīgušas margrietiņas, bet pirmās ziedus parādīja pļavas dzelzenes. Lielākā daļa augu ziedēs nākamajā sezonā, jo tiem nepieciešams laiks un pirmajā gadā augi uzkrāj spēkus saknēs,” skaidroja Sniedze-Kretalova.

Botāniķe uzsvēra, ka dabiskā pļava ir ekosistēma, kura dabā veidojas vairākas desmitgades. “Tāpēc aicinām mūsu kvadrātmetru īpašniekus būt pacietīgiem un skatīties uz saviem pļavas kvadrātmetriem kā uz maziem dabiskās pļavas aizmetnīšiem, kuros to īpašniekiem ir unikāla iespēja vērot ekosistēmas veidošanos un palīdzēt tai,” norādīja Sniedze-Kretalova.

Viens no rekordistiem bija Inčukalnā iesētais kvadrātmetrs, tajā kopumā konstatētas 26 sugas: gan pļavu augi – lielziedu vīgrieze, parastā pīpene, sveķene, pērkonamoliņš, vidējā ceļteka, ārstniecības ancītis, brūngalvīte, dzirkstelīte –, gan dažādu sugu nezāles.

Lieliskas sekmes bija sadarbībā ar uzņēmumu ''Rīgas dārzi un parki'' Uzvaras parkā iesētajam kvadrātmetram. Tur pagājušā gada rudenī tika izsētas 28 Latvijas pļavās ievāktas augu sēklas, un vasaras garumā uzdīga 25 sugu augi – parastais pelašķis, ārstniecības ancītis, rasaskrēsliņš, pērkonamoliņš, vizulis, pīpene, dzirkstelīte un citi.

Arī šovasar LDF eksperti aktīvi vāca dabisko pļavu augu sēklas. Šajā darbā, tāpat kā pagājušajā gadā, palīdzēja arī Latvijas Mazpulki. Sēklu ievākšana lielākoties veikta, lasot sēklas ar rokām Latvijas dabiskajās pļavās un sugām bagātās ceļmalās.

Sēklu vākšana dabiskajā pļavā. Attēls ilustratīvs.
Sēklu vākšana dabiskajā pļavā. Attēls ilustratīvs.

“Savvaļas augu sēklu ievākšana ir darbs, kas prasa labas augu atpazīšanas spējas, turklāt šajā procesā ir daudz nezināmo – nevar noteikt, kāda būs sēklu dīgtspēja, vai sēklas nebūs bojājuši kukaiņi. Savā ziņā dabisko pļavu sēklu vākšanas process salīdzināms ar apputeksnēšanu ar otiņu – reiz sēklu izplatīšanās bija dabisks process, taču mūsdienu ainavas un lauksaimniecības radītās izmaiņas dabā liek to imitēt, lai varētu turpināties sugu daudzveidība,” stāstīja botāniķe Sniedze-Kretalova.

Šovasar ievāktās sēklas saņems tie interesenti, kuri piedalījās kvadrātmetra pētījumā, un tie, kuri vēlējās uzlabot jau īpašumā esošo pļavu daudzveidību. Sēklas tiek sētas arī akcijā “Pilsētas pļavas”, veidojot dabisko pļavu augu saliņas Rīgas apkaimēs.

Projektu “GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” īsteno Latvijas Dabas fonds, sadarbojoties ar partneriem – Latvijas Universitāti, Vides risinājumu institūtu, z/s “Krastiņi” un 11 saimniecībām visā Latvijā.

Projekta mērķis ir palīdzēt Latvijā saglabāt vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas – atjaunot tās, un veicināt tajās dabai draudzīgu saimniekošanu. Projekts tiek īstenots no 2017. līdz 2023. gadam. Tas norit 14 “Natura 2000” teritorijās, kopējais budžets ir 4.3 miljoni eiro, no tiem nozīmīgi ieguldījumi paredzēti gan ganīšanas infrastruktūras izveidei projekta saimniecībās, gan pļavu atjaunošanai un mobilā ganāmpulka izveidei un darbībai. Projektu finansē Eiropas Savienības “LIFE” programma, Latvijas Valsts reģionālās attīstības aģentūra un projekta partneri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti