Iecavas parku jau vairākus gadus par labu mājvietu atzinuši krauķi. Tiek lēsts, ka parkā sabūvētas vairāk nekā 700 ligzdas.
Nelūgto viesu uzvedība neapmierina iedzīvotājus, kuriem ik dienu jāšķērso bīstamā zona.
“Viņu ir par daudz: lielu “trobeli” taisa. Traucē. Es labprāt gribētu, lai neviens no viņiem te nebūtu,” norāda iecavnieks Ģirts.
Šopavasar pašvaldība no Dabas aizsardzības pārvaldes saņēma atļauju pirms ligzdošanas laika 200 vecās ligzdas likvidēt. Kvotu izpildīt neesot izdevies, tomēr gar celiņu ligzdas noņemtas. “Mums bija dotas četras dienas to izdarīt. Mēģinājām. Mums bija limits 200 ligzdas. Noņēmām kādas 150, jo bija laika trūkums. Varbūt nebija arī pieredzes,” pauda Iecavas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs.
Ligzdu nojaukšana nodokļu maksātāju maciņiem izmaksājusi 3000 eiro, tomēr, kā jau par to brīdināja ornitologi, krauķu mazāk nav palicis.
Pašvaldības izpilddirektors gan neuzskata, ka nauda iztērēta veltīgi un, ja deputāti lems par līdzekļu piešķiršanu krauķu dzenāšanai, sola nākamgad iesākto turpināt. “Viņi vismaz ir redzējuši mūsu labo gribu un sapratuši, ka tā laikam nav izeja. Bet nu centīsimies. Varbūt, ka tomēr izdodas,” saka Veinbergs.
Kā bilst ornitologi, vismaz daļēji atbrīvoties no krauķiem varētu, samazinot viegli pieejamo barības bāzi. Proti, rūpējoties, lai atkritumu urnas būtu savlaicīgi izvestas un nestāvētu vaļā. Par noderīgu tiek atzīta arī Ziemeļvalstīs noskatītā metode, kokus uz ligzdošanas laiku ietīt tīklā. “Tie krauķi jau nekur nepazudīs. Viņi varbūt nebūs tajā konkrētajā kokā, bet pārcelsies uz citu koku un ligzdos tur, jo izšķiroša ir tā labā barošanās vieta un koku pieejamība,” uzsver ornitologs Viesturs Ķerus.
Krauķu populārākā apmešanās vieta jau izsenis bijusi Zemgale. Cik nelūgto viesu šeit mīt, gan varēšot uzzināt tikai nākamgad, kad plānots novērtēt visu Latvijas putnu skaitu.