Eiropā šis gads bijis īpaši piepildīts ar diskusijām par klimata pārmaiņām, par nozarēm, kas to ietekmē, kā arī par nākotnes politiku, lai to ietekmi mazinātu. Vai Dabas fonds un tieši Dabas datu eksperti arī ir fiksējuši no tiem novērojumiem kādus klimata pārmaiņu vēstnešus, vai ir Latvijā kādas indikatorsugas, kas šeit parādījušās pilnīgi no jauna vai kuru populācija pieaugusi tieši pēdējos gadu apstākļu dēļ?
Jaunu sugu ienākšanu zināmā mērā var izskaidrot ar klimata pārmaiņām, kad te kļūst piemērotāks klimats sugām, kas iepriekš šeit nav mitinājušās. Piemēram, ornamentālā pļavu ērce. Tā ir viena no ērču sugām, kas sūc asinis arī cilvēkam un pārnēsā dažādas slimības. Jā, tāpat arī Eiropas dievlūdzēju Latvijā ir vairāk, nav gan tāda masveida invāzija, bet ir pa kādam novērojumam Latvijas dienvidu daļā. Ja šeit nebūtu piemēroti klimatiskie apstākļi, šīs sugas neparādītos savvaļā, taču nav arī īsti skaidrs, cik ilgi tie te izdzīvo.
Daļa varētu būt arī izbēguši, jo cilvēki viņus arī audzē mājās, tāpēc īsti nav skaidrs, vai Latvijā ir pastāvīga populācija. Tāpat ir ar invazīvajām sugām, ja šeit ir piemērota vide, tad tās iedzīvojas.
Kādi ir to invazīvo sugu piemēri Latvijā?
Bija aicinājums ziņot par Spānijas kailgliemezi, pirmajos gados bija pa vienam un neregulāri novērojumi, bet 2017. gadā jau 17 atradnes Latvijā, un tagad arī ir daudz.
Vai ir arī tādas sugas, kas atkāpjas no mūsu teritorijas?
To ir grūtāk konstatēt nekā kādu sugu, kas ienāk no jauna. Nāk prātā baltirbe, par kuru vairs nav zināms droši, vai tā vēl ligzdo Latvijā, bet nesen Dabas datos bija viens novērotāja ziņojums par šo putnu tepat Latvijā, tiesa gan, bez foto, kas to dokumentētu.
Vai dati uzrāda arī kādas nobīdes, piemēram, putnu migrācijā, kuras, visticamāk, ir ik gadu, bet vai novērots kas neparasts?
Vispār pēdējos gados ziemā vairāk novērotas tādas putnu sugas, kam jābūt jau Rietumeiropā, kā zosis, dzeltenie tārtiņi, ķīvītes vēl decembrī baros sastopami uz laukiem. Tie gan ir tuvie migranti, kas pielāgojas apstākļiem, ja šeit pietiek, ar ko baroties. Parasti gan janvārī, iestājoties lielākam aukstumam, šie putni arī dodas prom un Latvijā nepaliek visu gadu.
Pērn jūs minējāt, ka 80% ziņojumu ir par putniem, un topa augšgalā bija tieši žubīte, bet vai šī tendence ir mainījusies šogad?
Protams, putni ir joprojām pirmajā vietā, bet proporcija ir samazinājusies, šogad ir 66%. Jā, žubīte gan ir pirmajā vietā, tad seko lielā zīlīte, melnais meža strazds, lauku cīrulis. Un pirmajā sugu simtniekā ir tikai dažas sugas, kas nav putni, tie ir dienas tauriņi, arī stirnas, vāveres un lapsas, jo šobrīd notiek datu ievākšana Eiropas zīdītāju atlantam.
Tāpat šogad liels novērojumu izrāviens bijis gļotsēnēm, kas ir mazi organismi, bet spilgtās dažādās krāsās, turklāt tās var pārvietoties pa kritalu mežā, ko cilvēki ir fiksējuši arī portālā.
Stereotipiski domājot, šķiet, ka dabu vairāk vērot var tālāk no pilsētām un ekonomiskajiem centriem, bet vai ir ziņojumi arī Pierīgā un Rīgā tepat parkos?
Rīga ir viena no bagātākajām ar novērotājiem. Tā kā nemaz nav jādodas nekur tālu.
Kādi ir jūsu platformas novērojumi - vai dabas vērotāju kļūst vairāk vai tomēr mazāk? Cik reģistrēto lietotāju?
Šogad reģistrējušies simtiem jaunu lietotāju, kopumā Dabas datos ir vairāk nekā 8 tūkstoši lietotāju. Šogad bijis vairāk ziņojumu nekā 2018. gadā. Šogad 111 tūkstoši novērojumi par augiem, dzīvniekiem un citiem organismiem. Lielākais izrāviens gan bija, kad tapa mobilā aplikācija 2015. gadā.
Ieminējāties par mobilo lietotni. Šajā gadā apritēja četri gadi kopš aplikācijas ''Vides SOS'' izveides, kuru gan administrē Vides dienests. Tur iedzīvotāji ziņo par vides pārkāpumiem, bet iepriekš, piemēram, Vides kluba eksperti Latvijas Radio minēja, ka, iespējams, nākotnē ērta būtu lietotne, kas apvienotu vides un dabas aizsardzības funkciju, tas būtu nepieciešams, jūsuprāt?
Iespējams tas ir, bet neesmu pārliecināta, vai tas ir jāapvieno. Arī šobrīd Dabas datu aplikācijā var ieziņot par, piemēram, nocirstu ligzdas koku.
Bet vai cilvēki to izmanto?
Neatceros īsti gadījumu par nocirstu koku, bet cilvēki ziņo par atrastām jaunām ligzdām mežos, un tas ir ļoti svarīgi, jo lielie putni tās izmanto gadu no gada.
Vai Dabas dati plāno attīstīties, un vai lietotājam ir jāzina kas jauns?
Mums ir ļoti jādomā, kā uzlabot Dabas datu programmatūru, jo dažkārt ir tehniskas problēmas, jo programma ir novecojusi 11 gados, tā ir jāatjauno. Un pašlaik esam sarunu procesā ar “Ornetoplatformu”, kas ir jau apmēram 10 valstīs un, iespējams, mēs varētu pievienoties nākotnē.
Savukārt projektā “Grass life” paredzēts, ka varēs ziņot ne tikai par sugām pļavās, bet arī ieziņot pašas vietas, kur atrastas šīs dabiskās pļavas. Tas noderētu pētniekiem, jo šo pļavu Latvijā ir arvien mazāk.
