Jautājumu par koku ciršanu putnu ligzdošanas laikā un lauku ainavas iznīcināšanu aktualizēja Auru pagasta iedzīvotāja Indra Riše. Šeit savulaik augušas gan kļavas, gan kastaņi, ozoli un citi vērtīgi koki. Tagad liela daļa no skaistuma izzāģēta. Indra spriež, ka vecos kokus, kuros varēja ligzdot pūces un dzeņveidīgie putni, iznīcināja kopā ar visām putnu ligzdām, jo darbi notikuši pavisam nesen.
"Es domāju, nu labi, ja cilvēki ir ienākuši, viņi varbūt izlases veidā kaut ko ņems ārā, tiešām – ir sausie koki vai kritušie, bet tas viss tika zāģēts vienlaidus kā kailcirte, un tas jau palika ļoti satraucoši," norādīja Indra. "Sāku pētīt šo posmu, zemes atrašanās vietu, un konstatēju, ka te ir aizsargājamā josla, jo te atrodas Lielbērzes muiža un šeit pat ir tuvu piegulošie muižas barona kapi."
Seno kapu teritorijā zāģēšana gan nav notikusi. Tā joprojām skatam paveras aizaugusi un nesakopta. Izzāģētās teritorijas ielokā esošā Lielbērzes jeb Barona kapu kapliča ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar numuru 4865. Šeit savulaik bijuši Lielbērzes muižas dzimtas kapi, un 1871. gadā apglabāts arī muižas saimnieks – ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs.
"Visvairāk uztrauc izpostītā ekosistēma, ainava. Šeit ir daudz vecu koku. Gluži par saimniecisko mežu, kas ir tuvu piegulošs kapiem, to ir grūti uzskatīt," uzsvēra Indra.
Par kailcirti informēts arī Auru pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš.
"Katrs jau interpretē, kā grib, bet tur viss notiek likumīgi," apstiprināja Ozoliņš. "Vācu kapu tur nav, tur ir kaut kādas paliekas tikai. Tas, kas tur ir noticis, ir saskaņoti un likumīgi."
Indra noskaidrojusi, ka meža izstrāde šopavasar veikta vietējā lielsaimnieka īpašumā. Tomēr aprunāties ar viņu par koku ciršanu putnu ligzdošanas laikā raidījumam "4. studija" neizdevās, jo īpašnieks atradās atvaļinājumā. Tikmēr mežzinis, kurš šiem darbiem izsniedzis atļauju, bija gatavs tikties un skaidrot radušos situāciju. Pirms sniegt atļauju meža izstrādei, Valsts meža dienesta Dobeles mežniecības Auru apgaitas mežzinis Ingmārs Bergmanis teritoriju apsekojis. Bet, tā kā pēc mežziņa pieprasījuma gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, gan Dobeles novada pašvaldība nav redzējuši šķēršļus, kāpēc darbi nevarētu notikt, viņš pats devis atļauju to veikšanai.
"Aizsargājama teritorija tur ir, bet tikai konkrēta platība, kurā saimnieciskā darbība ir aizliegta. Tas ir tieši tur, kur tie senkapi. Apkārt ir buferzona, kurā pēc noteikumiem kailcirtes drīkst," skaidroja mežzinis, norādot, ka darbi tika pieteikti četros nogabalos – divos atļauta kailcirte un divos drīkstēts kokus zāģēt izlases veidā.
Bergmanis atzina, ka, apskatot teritoriju vizuāli bez pārmērīšanas, pārkāpumu nav.
Savukārt jautāts par koku zāģēšanu putnu ligzdošanas laikā, mežzinis skaidroja: "Šajā gadījumā ierobežojuma nav. Ja nav mikroliegums uzlikts konkrētai putnu sugai, tad ierobežojuma nav."
Latvijas Ornitoloģijas biedrībā informēja, ka mežu izstrādes laikā ik gadu iet bojā desmitiem tūkstoši putnu ligzdu. Liegums no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam zāģēt kokus putnu ligzdošanas dēļ diemžēl neattiecas uz lielāko daļu Latvijas mežu, bet gan tikai uz pilsētām un ciemiem. Patlaban ir putnu ligzdošanas sezonas maksimums, norādīja biedrībā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus sacīja: "Es neteiktu, ka tā ir nevērības dēļ nesakārtota likumdošana, es domāju, ka tas ir apzināti. Tā ir drīzāk nevēlēšanās ierobežot mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā."
Ornitologi uzskata, ka liegums zāģēt jebkādus kokus visā valsts teritorijā būtu jāievieš no marta līdz pat augusta beigām, kas sekmētu putnu daudzveidības saglabāšanu.
"Teorētiski Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) varētu sodīt par katru izpostītu putnu ligzdu un tai pat nebūtu jābūt īpaši aizsargājamas sugas putnu ligzdai, jo Sugu un biotopu aizsardzības likums putnu ligzdu postīšanu nepieļauj," sacīja Ķerus. "Bet reizēm ir arguments, ka mežā taču putnu ligzdu nav. Bet šajā laikā putni paši viņas slēpj, jo ligzdām ir jābūt drošām no plēsējiem, lai tās tik viegli nav pamanāmas. Un tad, kad mežs ir nozāģēts, kad koki un ligzdas ir izlaistas caur "harvesteru" [meža tehniku], tad jau arī tur vairs nav tādas redzamas ligzdas, ko varētu parādīt pat tad, ja kāds meklētu. Visbiežāk nemeklē."
Ornitoloģijas biedrības vadītājs uzsvēra, ka saprātīgs saimnieks savu mežu cērt ziemā, kad putni neligzdo. Koksne ir kvalitatīvāka, mazāk tiek izdangāti ceļi, kā arī neizplatās slimības un kaitēkļi. Diemžēl patlaban Latvijas "zaļais zelts" tiek zāģēts cauru gadu, nodarot neatgriezenisku kaitējumu itin visām putnu sugām.
KONTEKSTS:
Pilsētu un ciemu teritorijās koku ciršana ir aizliegta laika posmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šāds ierobežojums saistīts ar putnu ligzdošanas laiku.
Koku ciršanas lieguma periods neattiecas uz kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, uz augļu kokiem un bīstamiem kokiem, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai.
