ĪSUMĀ:
- Reti sastopamais un aizsargājamais ūpis ir Latvijas lielākā pūce.
- Ūpji visbiežāk ligzdo uz zemes, kur tie ir apdraudēti; ornitologi tiem uzstāda mākslīgās ligzdvietas kokos.
- Lai ievāktu datus par ūpjiem, pie mākslīgajām ligzdām izvieto audio ierakstītājus.
- Ūpjus apdraud motociklisti un kvadriciklisti, kas neatļautās vietās izbraukā meža teritorijas.
- Ūpim nevajag tuvoties; pat viens traucējums var būt par iemeslu tam, ka ūpja mazuļi aiziet bojā.
- Lai apzinātu teritorijas, kurās mīt ūpji, iedzīvotājus aicina ierakstīt un iesūtīt ūpju balsis.
"Ir tā leģenda, ka ūpis ir pūcei vīrs, jo ūpis ir viena no Latvijā sastopamajām pūcēm. Nevarētu teikt, ka visretākā, bet no tādiem regulāri ligzdojošajiem pūčveidīgajiem – jā. Šobrīd populācijas vērtējums ir 25 līdz 70 pāri," skaidroja LOB "Ūpja programmas" vadītājs Pēteris Daknis.
Ornitologs piebilda, ka dati ir tik neprecīzi tāpēc, ka ūpis ļoti labi slēpjas.
Katru indivīdu var atpazīt pēc balss
Marta vidū ūpjiem sākas ligzdošanas laiks. Perēšana ilgst 35 dienas, un, sākot no aprīļa beigām, izšķiļas cāļi, kurus var uzskatīt par pieaugušiem pēc 150–170 dienām. Vienā dējumā var būt no vienas līdz četrām olām, bet ne katrs cālis sasniegs dzimumgatavību, kas ir pēc gada. Ūpja spārnu plētums var sasniegt 1,8 metrus. Ūpis ir plēsējs – viņa ēdienkartē ir peles, dažādi putni, sīki zīdītājdzīvnieki. Ūpis ir nometnieks, bet, ja ziemā rodas grūtāki apstākļi, tad tas var klejot arī citur.
Lai apzinātu vietas, kur ūpji dzīvo, jāprot atpazīt ūpja balsi. "Mēs tās saucam par zilbēm. Ūpim sauciens ir divzilbīgs "u-u" vai "u-ū". Bet ausainajai pūcei tas ir vienzilbīgs sauciens un arī nedaudz augstāks frekvencē. Tad ir urālpūce, un urālpūci drīzāk var sajaukt ar suni, nekā ar ūpi; viņai ir tāds - "uh-uh"," atklāja ornitologs.
Ūpji pie mums dabiski ligzdo uz zemes – pie koka saknēm. Lai paceltu viņus no šīs nedrošās vietas augstāk, Latvijā kokos ir uzstādītas aptuveni 400 mākslīgās ligzdas.
Ūpji šīs ligzdas arī labprāt ieņemot. Pie koka tiek piestiprināts audio ierakstītājs, kas paredzēts akustisko biodatu ievākšanai. Ieraksta funkciju uztvērējs veic no pulksten 18.00 līdz pat rītam. Vidēji gadā tiek uzstādīti 20–40 šādi aparāti. Pēc tam visu ievākto informāciju dators apstrādā, un pētnieki var noskaidrot, vai konkrētajā teritorijā ir ūpis. To var pielīdzināt putnu gredzenošanai.
"Ūpim ļoti interesanti ir tas, ka var noteikt konkrētu indivīdu pēc balss. Cilvēks nevar, bet dators var, un tāpēc mēs tos ierakstītājus liekam," norādīja Daknis.
Lai uzzinātu par pētniekiem līdz šim neatklātām teritorijām, kurās mīt ūpji, arī iedzīvotāji ir aicināti ierakstīt ūpju balsis.
Tad šajās teritorijās varēs nodrošināt šīs sugas aizsardzību, izveidojot mikroliegumu vai uzstādot mākslīgo ligzdvietu.
Ūpja balss ierakstu un lokāciju var ievietot mājas lapā dabasdati.lv, bet var arī to sūtīt Latvijas Ornitoloģijas biedrībai uz e-pasta adresi [email protected].
Ūpja dzīves ilgums savvaļā var sasniegt aptuveni 20 gadus, nebrīvē pat 70 gadus. "Vides fakti" devās uz Rīgas Zooloģisko dārzu, lai iepazītos ar ūpjiem tuvāk.
"Ausis" tikai dekoratīvas
Izrādās, uz galvas esošās ausis šiem pūčveidīgajiem putniem ir tikai dekoratīvs elements.
"Tas ir cilvēku mānīšanai. Protams, ka tās ir tikai spalviņas, tās nav īstās ausis. Ar tām viņš patiesībā pasaka, kāds viņam ir noskaņojums," stāstīja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Pie tam "ausis" nav simetriskas; tās stāv nedaudz šķībi. Ūpis sēžot galvu kustina ne tikai 270 grādu leņķī, bet arī mēģina to apļot. Izveidojas stereo skaņa, un tas ļauj labi "nopeilēt", kur atrodas medījums.
"Ūpis redz vienlīdz labi gan dienā, gan naktī, bet dienā, tā kā ir pārāk liels troksnis un pārāk daudz dažādu citu aktivitāšu, viņš labāk sēž mierīgs, tēlo celmu, – manis nav, bet naktī atkal ar savu dzirdi var izvērsties," skaidroja Lielkalns.
Ūpjiem ir vairākas reizes labāka redze kā cilvēkiem, bet naktī mūs ar pūcēm pat nav vērts salīdzināt.
Ja pamana ūpi, aicina netuvoties
Ūpjiem ļoti traucē cilvēku klātbūtne; ja tos redzam vai dzirdam, nevajag tiem tuvoties, tas var ietekmēt ligzdošanu. Bio akustisko datu ievācējs turpinās darbu līdz pat ligzdošanas sezonas beigām, protams, ja teritorija būs aktīva. Šādi var iegūt daudz dažādu datu: cik ir mazuļu, vai ar tiem nav kas noticis, kā arī var sekot līdzi apkārt esošajiem traucējumiem – piemēram, tam, cik reižu dienas laikā garām pabrauc motociklisti un kvadriciklisti.
Lai gan ir izliktas zīmes, ka ar motorizētajiem transportlīdzekļiem braukt nav atļauts, meži tiek izbraukāti krustu šķērsu, un ūpis šajās vietās vairs ligzdot nevarēs.
"Mēs izliekam teritorijā zīmes, strādājam ar pašvaldības policiju, ar vietējām pašvaldībām un mēģinām to jautājumu risināt un arvien vairāk tādus braucējus, kas neievēro noteikumus, arī saukt pie atbildības. Bet skaidrs – ja likumdošana ir tāda, kāda tā ir, un viņi brauc pa mežu bez numura zīmēm, tad noķert viņus mums tas procents ir ļoti maziņš," atzina SIA "Rīgas meži" Juglas mežniecības mežzinis Andris Upenieks.
Noķert pārkāpējus ir ārkārtīgi sarežģīti, un ar šo problēmu nākas saskārties aptuveni 15 gadus. Ir pat izveidoti divi speciāli maršruti – Tīreļu mežsaimniecībā Jaunmārupe–Mārupe un pie sporta kompleksa "333", kur motociklisti var noteiktā teritorijā braukt pa mežu. Šos maršrutus slēdz, ja ir ugunsbīstamības risks, kā arī ir noteikti termiņi, kad un pa kuru iezīmēto maršrutu var braukt, jo ir posms, kas ir netālu no zaļajai vārnai uzstādītajiem būrīšiem. Maršruts, pa kuru nedrīkst braukt, ir iezīmēts, bet netrūkst motociklistu, kuri to neievēro.
Viens no risinājumiem, lai efektīvāk varētu pārkāpējus sodīt, būtu noteikt obligātas reģistrācijas numura zīmes visiem motocikliem.
Jāatceras, ka ūpjiem pat viens traucējums var būt liktenīgs. Aprīļa beigas, kad parasti ir pirmās siltās dienas, ir laiks, kad ūpis sēž ligzdā. Mazuļi ir tikko izšķīlušies; tie ir jāsilda un jābaro.
"Kraukļi mēdz dežurēt pie ūpja ligzdas un visu dienu tur ķērkt, arī vārnas to pašu dara.
Ja tajā brīdī kaut kāds traucējums ūpi nodzen no ligzdas, tad kraukļiem ir izdevība saknābāt olas, vai, ja tie mazuļi ir pavisam mazi, tad viņi var aiznest mazuļus, un tad arī ligzdošanas sezona beidzas.
Ar vienu reizi pieiet pie ligzdas nelaikā pietiek, lai kaut kas šāds notiktu," brīdināja ornitologs.
