ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāji kanalizācijā izmet atkritumus – dažādas lietas un pārtiku, kas bojā kanalizācijas caurules un ietekmē vidi.
- Mikroplastmasa, kas rodas no kanalizācijā izmestām izlietotām higiēnas precēm un maisiņiem, attīrīšanas iekārtās neattīrās.
- Tualetes podos nedrīkst izmest arī nederīgos medikamentus.
- Medikamenti, kuri vairs nav nepieciešami vai tiem beidzies derīguma termiņš, jānodod aptiekā.
- To, kurās aptiekās iedzīvotāji var nodot medikamentus, var noskaidrot aptieku mājaslapās.
"Sērga ir bijusi aktuāla ilgu laiku, bet, veidojot jaunas sūkņu stacijas, veidojot jaunas apkaimes, tas viss saasinās, jo, kad tas nonāk "Rīgas ūdens" atbildībā, tad cilvēki vairs nav tik atbildīgi. Kamēr viņi paši rūpējas par izvešanu – asenizāciju, tikmēr tas nav tik aktuāli," novērojis SIA "Rīgas ūdens" Kanalizācijas tīklu sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns.
Daudzas no kanalizācijā samestajām lietām, piemēram, izlietotās higiēnas preces, pārvēršas par mikroplastmasu, kas bioloģiski neattīrās, tāpēc caur attīrīšanas iekārtām kopā ar attīrītajiem notekūdeņiem nonāk jūrā.
"Noteikti nemetam visas sieviešu higiēnas preces, nemetam pamperus iekšā, trikotāžu, apakšbikses, zeķubikses, celofāna maisiņus, izsmēķus! Arī prezervatīvus, un viņi ir patiešām droši, jo tos nevar samalt pat mūsu sūkņi. Vēl ir arī tualetes papīru konusi, tos arī nevajadzētu mest; it īpaši tos, kuri nesadalās," aicināja Birkhāns.
Arī pārtikas produkti nedrīkstētu nonākt izlietnē vai tualetes podā. Piemēram, tauki aukstā laikā savelkas un var aizsprostot kanalizācijas caurules, kas nozīmē – iedzīvotāji uz laiku paliek bez ūdens, bet par cauruļu tīrīšanu jāmaksā papildus.
Tāpat kanalizācija nav vieta, kur aizskalot kafijas biezumus un dzīvnieku turēšanai domātās smiltis un pakaišus.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis Krists Leiškalns atzina: "Dažu mēnešu griezumā mājas kanalizācijas sistēmā var nonākt mizotas kartupeļu mizas, kas ir ieliktas celofāna maisiņā, un vēl pēc kāda laika šīs mājas kanalizācijas sistēmā nonāk grīdas lupata."
Esot gadījumi, kad cilvēki pamanījušies noskalot tualetes podā hanteles, šķēres un citus priekšmetus.
Lai nerastos problēmas ar caurulēm, Leiškalns ieteica: "Būtu vērts reizēm uz brīdi ļaut šajā sistēmā nonākt noteiktam daudzumam ūdens, jo šobrīd mēs esam kļuvuši ļoti ekoloģiski un ekonomiski, kas ir ļoti labi, jo mums strādā gan veļas mašīnas, gan trauku mazgājamās mašīnas ļoti zemā temperatūrā, strādā ļoti ekoloģiski ar mazu ūdens daudzumu, bet diemžēl tas paralēli nozīmē, ka nav liels ūdens daudzums kanalizācijas sistēmā, kas ļauj aizskalot potenciālos riskus, kas nonāk sistēmā. Tās ir eļļas un tauki, kas, izgulsnējoties šajās caurulēs, var radīt papildu riskus un aizdambējumus."
Jāatceras, ka tas, ko mēs izmetam notekūdeņos, galu galā ietekmē Baltijas jūras kvalitāti un mūs, jo, apēdot tur nozvejotās zivis, paši uzņemam mikroplastmasu.
Medikamenti un kanalizācija
Vēl nereti notekūdeņos nonāk un uz ūdens attīrīšanas iekārtām aizplūst medikamentu atliekvielas. Lietojot zāles, mēs paši daļēji tās izvadām no organisma, taču tad to koncentrācija notekūdeņos būs daudz zemāka nekā gadījumos, kad medikamenti izmesti tualetes podā.
"Mūsu attīrīšanas iekārtas nav paredzētas attīrīšanai no medikamentiem," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Lai uzzinātu, vai zāļu atliekvielu daudzums pārsniedz noteiktās robežas, attīrīšanas iekārtās tiek ņemti ūdens paraugi pirms un pēc notekūdeņus izplūdes.
"Tās normas ir izstrādātas tikai pāris farmaceitiskām vielām. Piemēram, diklofenaks [lieto iekaisuma un sāpju mazināšanai – red.] pārsniedz vairākas reizes, un tieši šiem pretsāpju medikamentiem ir tendence būt paaugstinātās koncentrācijās," uzsvēra Putna-Nīmane.
Latvijas un Lietuvas zinātnieku veiktajā pētījumā abās valstīs attīrīšanas iekārtās tika savākti notekūdeņu paraugi un noteiktas 25 dažādas farmaceitiskās vielas.
"Tā attīrīšanas efektivitāte bija 35–81%. Tātad, ja nonāk šajos neattīrītajos notekūdeņos, piemēram, metformīns [lieto glikozes līmeņa pazemināšanai – red.], tad to attīra tikai par 35%," norādīja pētniece.
Medikamentiem nonākot kanalizācijā, ķīmiskās vielas ietekmē apkārtējo vidi un tiešā veidā arī mūs pašus. Tāpēc nederīgās zāles vajadzētu nodot aptiekās. To, kurās aptiekās pieņem medikamentus, var uzzināt aptieku mājaslapās.
Tas, ka, ieejot aptiekā, neredzam kasti, kur atstāt nederīgos medikamentus, nenozīmē, ka šādas iespējas nav – ir jājautā farmaceitam. Pieņemt vai nepieņemt zāles ir aptieku brīva izvēle. "Tas būtu ļoti ideāli, ja valsts nodrošinātu šo kā bezmaksas funkciju, jo aptiekai tie ir papildu izdevumi un aptiekai tā ir brīva griba pieņemt šos medikamentus un utilizēt," norādīja "BENU" aptiekas farmaceite Elma Grīnhofa.
Viņa atzina, ka nodoto zāļu daudzums ir pietiekami liels.
"Prieks, ka iedzīvotāji ir apzinīgi, un viņi nodod šīs zāles, nevis vienkārši izmet atkritumos,"
sacīja Grīnhofa.
Visbiežāk tiekot nodoti pretsāpju medikamenti, kā arī antibiotikas, ja pacienti nav izgājuši visu ārsta paredzēto zāļu kursu. Pēc Covid-19 pandēmijas nodoto medikamentu apjoms ir dubultojies. Iemesls – cilvēki mājās veidoja zāļu uzkrājumus, un nu tiem beidzies derīguma termiņš.
Pirms nodot nederīgos medikamentus, tie vispirms jāizņem no papīra iepakojuma.
"Nododam tieši plāksnītes. Nekādā gadījumā nevajag spiest ārā tabletīti; vienkārši ar visu plāksnīti nesam un nododam. Arī šķidrās zāļu formas un krēmiņus mēs atstājam tajos pašos iepakojumos, neko nespiežam ārā," sacīja farmaceite.
