Vēsturnieks: Ceļā uz valsts dibināšanu Latviešu pagaidu nacionālā padome pretojās populismam

Latviešu pagaidu nacionālā padome, kas izveidota gadu pirms Latvijas valsts dibināšanas, pretojās populistiskiem lozungiem, bet teica, ka jāturpina ceļš uz nacionālo interešu īstenošanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.

Gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas pamatus ceļam uz vienotas un autonomas valsts radīšanu lika Latviešu pagaidu nacionālās padome. Tā dibināta Valkā 1917.gada beigās.

Vēsturnieks Jānis Tomaševskis skaidroja, ka, raugoties uz vēlāk notikušo, redzams – Latviešu pagaidu nacionālās padomes nozīme bija liela. “Valkā pirmo reizi latviešu politiskie un sabiedriskie darbinieki sanāca, nodibināja Latviešu pagaidu nacionālo padomi, kas

pretojās dažādiem populistiskiem lozungiem par tūlītēju mieru, zemi, maizi, bet teica, ka latviešiem jāturpina ceļš uz savu nacionālo interešu īstenošanu un jāsaka visai pasaulei, ka mēs to gribam,” sacīja vēsturnieks.

Viņaprāt, Latvijas valsts dibināšana ir likumsakarība, kuru realizēt palīdzēja arī dažādas veiksmīgas sakritības. Un ceļš līdz nacionālai Latvijas valstij, kas dibināta 1918.gada 18.novembrī, bez Latviešu pagaidu nacionālās padomes būtu daudz ērkšķaināks.

Viņš skaidroja, ka Valkā tolaik tika pieņemtas vairākas nozīmīgas deklarācijas, kas, piemēram, visai pasaulei deklarēja, ka latvieši grib savu nacionālo valsti, kuras iekšējo iekārtu un attiecības ar citām valstīm noteiks Satversmes sapulce.

“Tā bija ļoti liela atšķirība no tā, ko tajā laikā deklarēja tādas populistiskas partijas kā lielinieki, kas formāli iestājās par pašnoteikšanās tiesībām, bet faktiski turpināja ļoti populistisku politiku un nekādā veidā nacionālo autonomiju un pašnoteikšanos nesekmēja,” pastāstīja Tomaševskis.

Savukārt Latviešu pagaidu nacionālā padome savās deklarācijās ne tikai deklarēja, bet arī sāka faktisku darbu pie centieniem dibināt valsti.

Būtiski ņemt vērā arī notikumus reģionā, kur bija iesākušies vairāki ceļi uz tautu pašnoteikšanos. “Un latvieši, protams, arī gribēja tautas pārstāvības orgānu, kas runās visas tautas vārdā,” viņš piebilda.

“Idejai par savu valsti ticēja tikai mazākums, un tie bija inteliģences pārstāvji, kas zināja, uz kurieni viņi iet un uz kurieni vajag tautu aizvest,” sacīja Tomaševskis.

Viņš neslēpa apbrīnu par šiem cilvēkiem, kuriem “tumšā istabā bija jāredz, kur virzīsies tālākie notikumi”.

Par notikumiem pirms 100 gadiem sestdien, 2.decembrī, portālā LSM būs skatāmas Latviešu pagaidu nacionālās padomes izveidei veltītu pasākumu tiešraides no Valkas:

  • Starptautiskā zinātniskā konference "Latviešu pagaidu nacionālā padome-100". 1. daļa.
  • Starptautiskā zinātniskā konference "Latviešu pagaidu nacionālā padome-100". 2. daļa.
  • Latvijas novadu sveicieni – uguns skulptūras "Likteņlaivas".
  • Ekspozīcijas "Valka - Latvijas neatkarības šūpulis" atklāšana.
  • Valsts akadēmiskā kora "Latvija" koncerts "Šai zemē man visa pasaule".
  • Interaktīvais gaismas objekts "Diriģents".
  • "Latviešu pagaidu nacionālajai padomei - 100" veltītais svētku gājiens.
  • Artas Dumpes monumenta "Veltījums Latviešu pagaidu nacionālajai padomei" atklāšana.
  • Gaismas objekts - bērnu radošo darbu animēts stāsts par Latviju.
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti