#LV99plus: Pierobežā daudzas saimniecības bēgļu prombūtnes laikā izīrētas lietuviešu rentniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 3 mēnešiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Atgriežoties bēgļiem, savāda situācija veidojas Kurzemes un Lietuvas pierobežā. Vācu administrācija atļāva lietuviešu bezzemniekiem par pieticīgām summām rentēt pamestās saimniecības Lietuvai tuvākajos Kurzemes pagastos.

Daudzi lietuvieši labprāt izmantoja doto iespēju. Visvairāk saimniecību bija izrentētas Bauskas apriņķī. Tur dažos pagastos bija iekopti gandrīz pilnībā visi lauki un pat nevarēja pateikt, ka Kurzeme būtu evakuēta. Lielākā daļa rentnieku saņēma nomas līguma pagarinājumu arī uz 1918. gadu un daudz neprātodami, turpināja saimniekot.

Un tad vācieši ieņēma Vidzemi, un Kurzemes bēgļi saņēma atļauju atgriezties mājās. Bet, ja saimniecība tuvāk Lietuvai, tad bieži pretī jau gaidīja labi iedzīvojušās lietuviešu ģimenes. Daļa saimnieku ir priecīgi, jo apkopts lauks un uzturēta māja nozīmē to, ka saimniecība nav aizlaista postā. Tādos gadījumos abas puses mierīgi vienojas, un lietuvieši vismaz vēl šogad drīkst uzturēties saimniecībā.

Tomēr izceļas arī konflikti. Ir saimnieki, kuri svešiniekus negrib it nemaz redzēt savās mājās. Tāpat ir arī lietuvieši, kuri nav sajūsmināti par bēgļu atgriešanos. Lai gan parasti strīdi nenonāk līdz vardarbībai (ir arī tādi gadījumi), taisnības meklējumi ir visnotaļ sarežģīti. Tiesneši un vācu administrācija nezina, kā prātīgi risināt šādus gadījumus. Ir noslēgti nomas līgumi, bet īpašumu tiesību garantija arī tiek turēta augstā godā. Tāpēc, vismaz pagaidām, arī tiem bēgļiem un lietuviešiem, kas nevar savā starpā satikt, nākas dalīt vienu saimniecību.

*1918. gada 31. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti