Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Mans nabaga vecais tēvs ir ļoti satraucies. Visādās avīzēs un baumās viņš ir saklausījies par lielinieku komunālo dzīves veidu Vidzemē. Pāris gudrinieki apgalvo, ka Vidzemē kopīga esot bijusi nevien manta, bet pat sievas. Tēvs tagad satraukts arī par manu tikumīsko stāju.
Uz šīm bažām man tēvam man bija divas lietas, ko atbildēt. Pirmkārt, sievietes nav nekādi objekti, kas var būt kopīgi vai dalāmi. Brīva sieviete pati izvēlas, kur un kāpēc viņa ir. Tieši tā arī bija gan pie maziniekiem, gan lieliniekiem. Vismaz ar tām sievietēm, kurām revolūcija bija patiešām svarīga un sirdij tuva.
Otrkārt, teicu, ka nav ko klausīties visādām muļķībām, kas avīzēs rakstīs. Zem lieliniekiem bija dažādas problēmas, bet situācija ne tuvu nebija tik traģiska kā tagad apkārt mālē. Pārliecināti lielinieki nemaz tā neskrēja kādas muļķības darīt. Sociālisti vispār ir pret alkoholu un citām buržuāziskās izlaidības formām. Lielākā uzdzīve bija pie karavīriem, bet viņus politika maz interesēja. Bet vācieši un latviešu pilsoņi labprāt šīs lietas jauc kopā un tik ņem un šausminās.
*1918. gada 12. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.