#Grosvaldi1921
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")
16. jūlijs – 31. jūlijs
16. jūlijs
Džo juties mazliet slikti, taču pēc tam labi “uzprišinājies” un pavadījis pavisam mierīgu, laisku dienu saulē. Dienasgrāmatas ieraksts labi rāda arī viņa lieliskās novērošanas spējas un interesi par cilvēku tipiem un raksturiem. Kā arī – uzzinām, ka skaistā vasarnīca bijusi izīrēta krieviem, tāpēc visa ģimene un pietuvinātie ceļo pa dažādām Eiropas vietām.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Svetdeen, 16
Nezin kapec jūtos ļoti slikti, -varbut jaunas cigaretes nebij labas. Izbraucam uz Corbiére, kur eekš Chalet padzerām tēju, ļoti patīkami uzprišinajos, pec tam noslinkoju ilgi saule sēdēdams. Visos kalnu slāņos guleja pāriši, visneeespējamakās veetās – spocīgi. Savadi, cik Muljai un Tatai ir anglisks tīps, sevišķi pēdējai –jau beežak to biju noverojis. Tagad pansijā eeradusees veena jauna seeva, kurai ir pilnīgi Tatas ģīmis un kusteeni, pat karakters, cik taļ var noverot, leekas būt – viņas man atrakstīja karti: parbraukušas no Florenzes viņas tagad uz ilgāku laiku dodas majā. Olgerds ir ar Papiņu kopā Tȏlzē. Dorchena vasarnīcā Assaros – mūsu Edinburgas villa noīrēta kreeveem – tapec ari visi tee ceļojumi.
19. jūlijs
Džo ar dāmām apmeklē labdarības tirdziņu, bauda tēju, dodas skatīties tvaikoni, kas uzskrējis uz klintīm, kā arī freskas kādā vietējā baznīcā. Tikmēr salā ierodas aizvien vairāk atpūtnieku, kas Džo patīk, jo var spēlēt tenisu, taču viesu balss vingrināšanas gan nav tik patīkamas.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Trešdeen. 19
Bijam pecpuzdeenā uz kādu labdarības bazaru Gorey’ā, ļoti smuki gājeeni. Pec tam eetureju Lobster-Tea hollandeešu Tea-roomā. No rīta bij bijuse stipra migla un pee Noirmont krasta veens Weymouth steamers bij uzskrējis uz klints, kuru ceturtdeen no rīta braucam skatītees. Nodzīvojam visu deenu turpat pa klintīm un pee St. Boela des Bay. Daudz ļaužu sabraukuši, pat veena kreevu famīlija. Vecās fresku atleekas baznīciņā. Ļoti karsta deena, pat nakts.
Panzijā eeradusees leelaka kompānija jaunu laužu ar kureem teeku pee Tenis spelešanas. Tikai viņi visi padaudz muzikaliski un sevišķi veens no viņeem Ceylonas, ar savu balsi līdz veenpadsmiteem bļauj pilnā balsi – dzeed zentimentalas, bet trokšņainas dzeesmas.
21. jūlijs
Karstums Džērsijas salā pieņemas spēkā, taču tas netraucē nedz tenisa spēlei, nedz tējas dzeršanai. Džo lieliski un ironiski raksturo vienu no jauniepazītajiem atpūtniekiem. Taču diemžēl arī Jāzepam ar ģimeni tuvojas salas pamešanas brīdis.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Peektdeen, 21
Vel karstaka deena. Speleju Tennis un bij ar viņeem jadzer teja – milzīgi nesavaldīts tips, tas dzeedatajs: var domāt, ka viņš majās lustejas ar tadu laika kavešanu, kā trauku sasišanu u.t.t. Viņi rīt visi brauks projām. Biju šodeen trīs reizes peldetees, trešo reizi desmitos vakarā, no aizslēgta Bating Pool’a, klusā ūdeni bij jauka peldēšana. Karstums milzigs. Sestdeen leelakā daļa no pansijas ļaudim aizbrauca prom. – Svetdeen ar Mr. Joy padzeram tēju Corbiēre’ā – pirmdeen arī viņš aizlaidas. Bijam nospreeduši otrdeen, tad ceturtdeen braukt un tagad galigi laikam brauksim sestdeen.
22. jūlijs
Tā kā Džo ģimenes atvaļinājums tuvojas noslēgumam, arī Papiņš ar Oļģerdu atgriezušies no Tölz, atkal pievēršamies Grosvaldu – nu jau svarīgu diplomātu – notikumiem 1921. gadā. Oļģerdam Grosvaldam kā Latvijas sūtnim un oficiālajam pārstāvim bijis tas gods piedalīties Francijas lielākā, jaunā okeāna tvaikoņa “Paris” iesvētīšanā Havrā. Kuģis patiesi pārsteidz, īpaši ar tā krāšņajiem interjeriem. Par šo notikumu jūlija sākumpusē ziņo vairāki periodiskie izdevumi – “Latvijas Sargs”, “Valdības Vēstnesis”, “Kuzemes Vārds”.
Latvijas sūtnis Parīzē
O. Grosvalds uz “Compagnie Generale Transatlantique” uzaicinājumu piedalījies 12. jūnijā, Havrā, Francijas lielākā okeāna tvaikoņa iesvētīšanā. Jaunais tvaikonis saucas “Paris”* (35.000 tonnu, 4 skrūves, 45.000 zirgspēku), var uzņemt 3200 pasažierus, ierīkots ar vislielākām ērtībām un smalku gaumi. Goda mielastā piedalījās Francijas jūrlietu ministrs Gisto (Guisthau). Sūtnis Grosvalds Latvijas valdības vārdā pateicās sabiedrības galvenajam direktoram Baldiasam par ielūgumu; Baldiasa kgs atbildēdams uzsvēra minētās sabiedrības simpātijas pret Latviju.
*Šī pasažieru lainera būve tika uzsākta St. Nazaire [Sennazēras pilsēta Francijas rietumos, Luāra reģionā] jau 1913.gadā, tas tika pabeigts 1916.gadā, taču Pirmais pasaules karš aizkavēja tā došanos apritē, līdz ar to kuģis sāka kursēt tikai 1921.gadā ar reisu no Havras ostas uz Ņujorku. 1929.gadā kuģis piedzīvoja spēcīgu ugunsgrēku, bet pēc 6 mēnešiem atgriezās apritē, tad kuģī tika izveidota arī īpaša Deju zāle un kinoteātris. 1939.gadā tas vēlreiz piedzīvoja ugunsnelaimi, kad tika pilnībā iznīcināts.
23. jūlijs
Kamēr Oļģerds prezentē un reprezentē Latviju, piedaloties kuģa iesvētīšanas pasākumā, Fridrihs Grosvalds savukārt aktīvi darbojas Zviedrijā un pārējās Skandināvijas valstīs, piemēram, atbalstot jautājumu par kara zaudējumu atlīdzību. Laikraksts “Zemkopis” ziņo, ka Latvijas izpostīto apgabalu kongresa padome vērsusies ar īpašu uzsaukumu (kas tagad papildināts arī ar attēliem) pie ārvalstīm, lai tās neaizmirstu par Latviju. Grosvalds ziņo, ka Zviedrijas sabiedrība interesējas par šo jautājumu un ir gatava Latviju visādos veidos atbalstīt.
Kara zaudējumu atlīdzība.
Latvijas izpost. apgab. kongresa padome savā laikā griezās ar uzsaukumu pie 18 lielāko kultūras tautu valdībām, pilsoņiem un ievērojamiem valstsvīriem un lūdza neaizmirst karā tik smagi cietušo Latviju pie kara zaudējumu atlīdzināšanas izspriešanas starptautiskajā reparācijas komisijā. Vēlēdamies apstiprināt uzsaukumā tēloto postu, kongresa padoma ir uzņēmusi izpost. apgabalus un sakopojusi albumos, kurus sūtīs uz ārzemēm propagandas nolūkā. Kongresa padomes uzsaukums ir jau uzņemts Anglijas, Francijas, Šveices un Zviedru lielākajos laikrakstos. Mūsu sūtnis Anglijā Biseneeks ziņo, ka pazīstamais angļu atklātības darbinieks Stenlijs Grims nevien iespiedis savā laikrakstā mūsu uzsaukumu, bet apsolījies to izplatīt arī brošūras veidā. Uzsaukums nosūtīts arī uz Austrāliju mūsu priekšstāvim Alkšņa kgm. No Zviedrijas ziņo sūtnis Grosvalds, ka zviedru sabiedrība stipri interesējas par Latviju un ir ar mieru to visādi pabalstīt. Cerams, ka kongresa padomes pūles nebūs veltas un Latvija saņems viņai pienākošos kara zaudējumu atlīdzības daļu no starptautiskiem reparācijas līdzekļiem.
Kongresa padome.
Fridrihs Grosvalds sniedzis arī interviju Dānijas vienam no nozīmīgākajiem laikrakstiem, runājot par Latvijas politiskajām, ekonomiskajām un tirdznieciskajām attiecībām ar Skandināviju. Viņš runājis gan par pozitīvajiem aspektiem, gan arī par problēmām un to cēloņiem, izsakot cerību, ka viss pakāpeniski attīstīsies. Grosvalds arī pieminējis Rīgas Starptautisko Zemkopības un rūpniecības izstādi, kas pirmo reizi tika organizēta tieši 1921. gada vasarā. Par šo sarunu ziņo gan izdevums “Latvijas Sargs” (10.07.1921.), gan arī “Valdības Vēstnesis” (11.07.1921.)
Saruna ar Latvijas sūtni Skandināvijā
Dāņu laikraksts ”Berlinske Tidende” ievietojis sarunu ar Latvijas sūtni Skandināvijā Fr. Grosvalda kgu sakarā ar viņa audienci pie Dānijas karaļa. Dāņu korespondents raksturo mūsu sūtni kā īstu valstsvīru. Grosvalda kgs sarunā lūdzis minēto žurnālistu neapzīmēt mūsu zemes par “robežu valstīm”, bet saukt viņas par Baltijas valstīm. Tālāk Grosvalda kgs izteicies, ka Latvija, Igaunija un Lietava ir gājušas kopīgus ceļus un, cerams, uz priekšu vēl vairāk tuvināsies. Mērķis ir pievilkt aizvien vairāk kaimiņu valstis, sevišķi ekonomiskā kopdarbībā. Skandināvijas valstis līdz šim izturējušās samērā atturīgi pret Baltijas valstīm, bet Grosvalda kgs izsacīja cerību, ka ar laiku apstākļi grozīsies. Kā galveno kavēkli saimniecisku sakaru nodibināšanai ar Skandināviju mūsu sūtnis uzsver mūsu sliktos valūtas apstākļus. Šādi sakari, turpretim, būtu ļoti svarīgi Latvijai, jo Skandināvu zemes, sevišķi Dānija, ir mums piemērs kā sociālā tā saimnieciskā ziņā. Kā labu zīmi Skandināvijas valstu interešu pieaugšanai par Baltijas valstīm mūsu sūtnis uzskata visu Skandināvijas valstu dzīvo pieteikšanos uz Rīgas izstādi*. Dānija būs sevišķi reprezentēta ar sugas lopiem, pēc kuriem liels pieprasījums Latvijā.
*Rīgas Starptautiskā Zemkopības un rūpniecības izstāde, pirmo reizi organizēta 1921. gadā un turpmāk ik vasaru bija viens no galvenajiem pilsētas notikumiem
Tāpat laikraksti ziņo, ka Fridrihs Grosvalds jūlijā ieradies Rīgā no Stokholmas ar latviešu tvaikoni “Maiga”*. Grosvalds ieradies uz 3–4 nedēļu atvaļinājumu; reizē ar viņu atbraucis arī Latvijas valsts priekšstāvis Norvēģijā, Arturs Vanags.
Uzreiz pēc ierašanās viņš piedalījies sarunā ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” pārstāvi. Minētās sarunas kopsavilkums dienu vēlāk publicēts arī vācu valodīgajā izdevumā “Rigasche Rundschau”, kā arī izdevumā “Kurzemes Vārds”, kur pārstāstīti svarīgākie sarunas aspekti.
Saruna ar Latvijas sūtni Fr. Grosvaldu
Vakar ieradās Rīgā mūsu pie Skandināvijas valstīm akreditētais sūtnis Fr. Grosvalda kgs, kurš sarunā ar mūsu līdzstrādnieku sniedza ziņas par Skandināvijas valstīm un viņu attiecībam pret Latviju.
Pēc Latvijas atzīšanas de iure, Skandināviju valstu attiecības pret jaunajām valstīm palikušas bez šaubām sirsnīgākas; valdība un sabiedrība izrāda daudz dzīvāku interesi pret Baltijas kaimiņu valstīm, viņu iekšējo stāvokli, attiecībam pret Krieviju, par jauno valstu kultūru, tirdzniecības iespējām ar tām u.t.t.
Tirdznieciskie sakari attīstās diezgan gausi valūtas iemesla dēļ, kura mums ir zema, zviedriem un dāņiem turpretim augsta. Valūtas jautājuma sekas redzamas jau tanī apstāklī, ka neviens zviedru kuģis neuztur kārtīgas satiksmes starp Latvijas un Zviedrijas ostām. Vispasaules tirdzniecības un rūpniecības krīze pēc ilgiem kara gadiem lielā mērā ķērusi arī trīs Skandināvijas valstis. Tā piemēram Kopenhāgenas ostā Danijā dīkā stāvošu tvaikoņu un kuģu mastu mežs rāda, ka tirdzniecība gājusi stipri atpakaļ, tas pats sakāms par Norvēģiju. Zviedrijā kārtīgu rūpniecības darbu traucē biežie streiki, piemēram, kuģu strādnieku streiks, kurš vēl tagad turpinās. Tāpat Norvēģijā nesen nobeigušies daži lielāki streiki.
Jāatzīmē, ka pret streikiem izpalīdz sabiedrība, tā ka streikotājiem bieži jāpiekāpjas. Tirdzniecības-rūpniecības krīzes dēļ Zviedrijā ražotāji pamazina algas, kas savukārt izsauc streikus.
Zviedrija un Dānija nodomājušas slēgt ar Latviju tirdzniecības līgumu un vispāri stāties ciešākos sakaros ar jaunām valstīm, kuram nolūkam Zviedrija dibina priekš Latvijas un Igaunijas sūtniecību ar sēdekli Rīgā.
Skandināvijas valstis izturējās nogaidoši aiz vēlēšanās, lai visas Baltijas valstis apvienotos savienībā, jo nevienai no viņām nav daudz iedzīvotāju, piem, arī ne Norvēģijai, nedz Dānijia. Bet vai būs iespējamība radīt šādu savienību, nav vēl zināms. Jāatzīmē, ka visas trīs Skandināvijas valstis, nevienu svarīgāku soli nesper bez savstarpīgas apspriešanās. Skandināvijas valstu interese par Rīgas izstādi diezgan liela, bet kārtīgas satiksmes trūkuma dēļ tās daudz izstādīt nevarēs. Zviedri piedalīsies Rīgas izstādē starp citu ar sēklām. Firma Ruben nodomājusi pa izstādes laiku atklāt ar Rīgu kārtīgu aeroplānu satiksmi. Katrs aeroplāns varētu uzņemt 5 pasažierus. Ar Rēveli firma gaisa satiksmi jau uzsākusi.
*Tvaikonis “Maiga” bija būvēts 1913. gadā Dānijā, bet 1918. gada decembrī tas bija pirmais kuģis, uz kura tika pacelts Latvijas karogs
24. jūlijs
Margarētai turpinās aktīvā Londonas dzīve – viņa apmeklējusi Ričmondu* un [iespējams] Karalisko Botānisko dārzu, kas atrodas netālu. Tāpat vēlreiz apmeklēts mūzikls, šoreiz gan ne vienatnē. Konsulātā viss izdevies lieliski, un Margarēta saņēmusi daudz komplimentu.
#Margarēta diary
24.7.
My men have taken me to Richmond and the Royal, and Rupert took me to “Puss! Puss!” To-night we entertained the Consulate with more success than usually – whereupon I was paid all sorts of compliments.
*Ričmonda - pilsēta Dienvidrietumlondonā, Temzas upes krastā; tajā ir daudz parku un zaļo zonu, no kurām pazīstamākā ir Ričmondas parks.
25. jūlijs
Grosvaldu ģimenei rit pēdējās atpūtas dienas Džērsijas salā – izbraukumi, ainavas, peldēšanās, skicēšana, saules peldes, labi cigāri un pat senāku ceļojumu dienasgrāmatu rakstīšana. Patiesi tiek baudīts brīvais laiks.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Otrdeen, 25- tā izbraucam ar vāģeem uz Waterworks (ļoti zaļa eeleja) und tad, pa smukajeem ceļeem uz Plemont, kur redzeja Sark un Guernsey no tāleenas. Tad gar queens Manor atpakaļ uz majām.
Deena paeet tā, ka no rīta, pec pilnīgām brokastīm peldās un lec eekš Bathing Pool un leek saulei krasot meesu. Tad pec puzdeenam sēžu patīkamajos kreslos pee jūrmalas, jeb uz beņķeem pee Promenade de la Colette, cigāri mutē, veegli apģerbees, bezdarba ļaudis noverojot jeb skiču gramatā zimejot. Pedejās deenās esmu rakstījis savu Venecijas deenas gramatu, kuru darbu veenmer biju atlicis uz klusāku laiku, ko tad še teešam esmu atradis. Daudz baudījuma un meera sagadā milzīgi labee cigāri.
Esam eesākusi runat ar jocīgo poli, kurš izvadās par deezgan izglītotu un gudru cilvēku, ja viņš ar personigi paleek nepatīkams, kā bijis. Pedejās deenās vel eepazinamees ar veenu jaunpeenakušu familiju – visi ļoti dumji, bet veikli cilvēki.
26. jūlijs
26. jūlijā laikraksti “Latvijas Vēstnesis”, “Brīvā Zeme” un “Latvijas Sargs” ziņo par to, ka vairākos Itālijas žurnālos tikuši publicēti raksti par Latviju – gan tās politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem, gan arī par kultūru, mākslu un literatūru. Raksts par latviešu māksliniekiem veidots, balstoties uz 1919. gadā publicēto Jāzepa Grosvalda rakstu laikrakstā “Revue Baltique”. Piedāvājam arī vēstuli, ko Džo 1919. gada 8. jūlijā rakstīja žurnāla redaktoram Arturam Tupiņam par minētās publikācijas veidošanu.
Itāliešu žurnālu raksti par Latviju
Itālijas Austrumeiropas institūta mēnešraksts “L’Europe Orientale” jūnija numurā sniedz vairākus rakstus par Latvijas valsts nodibināšanos un viņas robežu jautājumu nokārtošanu, agrārreformu, izglītības stāvokli, latvju mākslu (pēc Jāzepa Grosvalda apcerējuma franču laikrakstā “Revue Baltique”). Tanī pašā žurnālā A. Palmier raksta par latvju literatūru [..] Palmieri, kurš žurnālā “La Vita Italiana” ievietojis sēriju zinātnisku rakstu par Latvijas vēsturi, minētā latvju literatūras aprakstā izceļ Poruku, Raini un Aspaziju. Autors ieteic Raiņa grāmatas “Treji loki” un “Jāzeps un viņa brāļi” tulkot itāliešu valodā.
Jāzepa Grosvalda vēstule Arturam Tupiņam:
8.7.19.
Mīļais draugs, nupat saņēmu Jūsu pastkarti no 5.7.19. Mēģināšu kaut ko sarakstīt un, kad būšu gatavs, Jums aizsūtīšu.
Varu uzņemties rakstīt tikai par jauniem māksliniekiem, tātad Jums būs jāatrod cits, kas raksta par Alksni, Purvīti, Rozentālu, Zariņu, Tillbergi, Kugu, Zaļkalnu, Dzeni, Madernieku. Mans raksts aptvertu Matveju, Cīruli, Ubānu, Drēviņu, Toni, Strunki, Suttu, Johansonu, Vidbergi un mani pašu. Par sevi, zināms, arī nevaru rakstīt un tāpēc došu tikai, ja gribiet, biogrāfisku materiālu.
Galvenā ideja manā rakstā pēc manām domām labi ietilps propagandas programmā: ka jaunā latviešu māksla, atmesdama Münchenes skolu, mācījušies pie Francijas un latīņu kultūras, un ka viņa izsaka tautas cenšanos pēc brīvības, patstāvības un īpatnējiem ideāliem.
Ceru apmēram nedēļas laikā rakstu pabeigt (franču valodā) un Jums piesūtīt.
Ar sveicienu Jūsu
Jāzeps Grosvalds
29. jūlijs
Džo ar dāmām agrā sestdienas rītā dodas prom no Džērsijas, sākumā ar kuģi uz kādu piekrastes pilsētu Francijā; uztraukumi par koferu un citām pārbaudēm; pēc tam ar vilcienu uz Parīzi caur daudzām jaukām Francijas pilsētiņām. Atvaļinājums skaistajā salā nu ir noslēdzies.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Sestdeen. 29
Agri no rīta cēlamees un 6.30 nobraucam uz Granville Kuga. Brauceens uz pilnīgi meerigas jūras ļoti patīkams. Tulles revīzija: tā kā bij vairākas pakas papirosu, špicku un cigāru – biju ļoti uztraukts, un švaki ap dušu. Sevišķi kad uz tulles visadi seeveeši ar koffereem nodarbojas – domāju, ka sāks aptaustīt. Pēdigi viss bij laimīgi izgajās un pec tam ka biju koferus uz vakzali aizgadajis, izpeldejamees jurā un paēdam brokastis eekš Hotel de Paris. Jociga maza franču bād – veeta – deezgan pittoreska pilsēta. Dramatiska scena veesnicā, kur kungs un dama strīdejas un izdalija mantas. Tad, kā pa brīnumu saka leetus gāst straumēm un lija līdz kadeem peeceem, tā ka vilceena brauceens iznāca vēss un patīkams – karstumā butu bijis neizturami. Pec visādām smukām franču pilsētiņām peenacam apgaismotā Parīzē. Kofferu affairas un tad Hotel St. Anne.
30. jūlijs
Džo ieradies Parīzē un dažādos veidos lūko pārlaist karstumu, tas gan netraucē novērtēt pilsētas skaistumu.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Svetdeen. 30
Pa hoteļa zaloneem, smoking Roomeem, un konditorejām ar iced drinks palidzibu pārceeš karstumu. Cik smuka pilsēta! Architektura un eeļu perspektīvas bez publikas iznak vairāk pee gaismas, skaidrākas.
31. jūlijs
Pēdējās jūlija dienas paiet vienā skriešanā, koferu krāmēšanā, viss liecina, ka Džo ar dāmām atkal dosies ceļā. Saņemta arī telegramma no Oļģerda, viņš aicina braukt uz Šveici.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Pirmdeen u. Otrdeen.
Visvisadakas skreešanas pa darišanam. Mužigi brauceeni ar auto un fiakreem: koferi jaapgada, pa biļetem grūti tikt skaidrībā, jaapaka visadi koferi pee Michela u.t.t. Reiz pat gandrīz nelaime: auto eebrauc autobasā eekšā. Michels nav majās, ari naktis neesot bijis. Pedigi vakarā viss tiktaļ, ka var aizbraukt. Ernesto uz vakariņam bija viņu meklējis pee Boudet, kur Marie un M-me Boudet daudz sapļapaja. Cohens aizbraucis uz Angliju, Gosē uz Vittel. No Olgerda telegramma, lai braucot uz Lauzanne.
