Savukārt Džo dienasgrāmatas ieraksti 1911. gadā vēstī gan par viņa nerimtīgo dzīves baudīšanas kāri, kas ietver gan kafejnīcas, pludmales, gan sievietes un balto pulverīti, vēlmi redzēt pēc iespējas daudz kultūras, mākslas, ik pa laikam Džo pieķeras arī gleznošanai. Parādās arī doma, ka jādodas dienestā, ka tas viņu padarīšot vīrišķīgāku.
#Grosvaldi1921
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")
1. septembris – 30. septembris
1. septembris
Jāzeps priecājas, ka peldes laikā nav apzagts.
01.09.1911
Peektdeen 1
Pec rīta kafijas leels gajeens, lai orientetos. Rue de la Republique. Amūzanta fasade un darzinš no “Hotel de Dien”. Bourse – modernā Renaisance. Musëe de tissus: ļoti daudz labu drēbju, smukas orienta leetas. St.Nizier – vecās baznicas jauns portals un visapkart mazas bodītes, peeebuvetas pee pašas baznicas. Eekša uzkrīt sevišķi taisnās velves. Saņu kapellēs daudz zelta siržu uzkartas. Place des Terrāux ar mulķigu fontainu, nejedzīgo Palais des Arts un apbrīnojami smuko Hotel de Ville, sevišķi fassade uz Place de la Comédie, ar arkadem. Smuka ornamentacija.
Operas arkades drusku atgadina Odeon ganģus – netīrāki un romantiskaki.
Tilti par Rhōnu. Izpeldejos drusciņ nepatikamā apašu badē, labi, ka nekā neizzaga. Ļoti skaistas pļažas un ēnainas allejas gar quai, abas pusēs. Puzdeenas veesnicā, cik laipna apkalpošana pec seeveešu rupjības! Kapija eekš Maison Dorée uz Place Bellecoux – eeteicama veeta, labs rakst.papīrs. Izoperēju savu uzpampušo roku, kura man stīpri moc. Tad aizgaju uz vakzali un pasteleju bīlljet circulaire. St.Martin d.Ainay – veena no vecakam baznīcam, ko esmu redzejis. Smuka fasade un eekša, amūzanti ornamenti.
Veenā veikalā uzraksts: “Tableaux ā loner”, savada makslas tirdzneecība.
Tad braucu ar mouche pa Saône uz Pont de Tilsitt un ar ficelle uz N.Dame de Fourviēre, Lyonas Sacrē Coeur, kur no torņa bij leelisks izskats – pilsetai tīrī amerikaniskas formas. Pec tam zemē pa stavo Passage de Gay ar nevajadzigam antikvitatem. Montée des Carmes – smukas trepes. St.Paul- nekā. Vecas eelas. Uz veena stura Borciaspeletaju klubs kur ar apbrīnojamu nopeetnību veči spelē un dzer alus. St.Jean – ļoti eeverojama leeta caur leeliskeem veceem logeem. Viss cits gotisks tīkai. Koris rom.un got.maisīts. Blakus baznicai La Manécanterie, pavisam nerestaurets vecs namiņš. Tad pa tīltu un Bellecour – smuki vakara toņi – majās. Vakariņas pee Baedekera eeteiktā Café Neuf: ļoti labs ķēķis ar tradicijam, bet arī dārgi – 7 franku. Tad eekš Casino Kursaal: provinces spēki. Labs komiķis Cariel un galvenais “Gd.Championnat International de luttes de femmes”. Kafejā veca dzeedataja uz eelas dzeed.
Margarētas kaislīgos sapņus apslāpē Oļģerda padoms uzmanīties ar to, ko viņa raksta vēstulēs. Margarēta līdzpārdzīvo par kolēģa Bimana māsas zaudējumu. Kā arī piemin, ka Čakste beidzot parakstījis akreditācijas vēstuli brāļa Oļģerda iecelšanai par vēstnieku Francijā.
1.9.1921
I had a wonderful dream again – but Ogier poured cold water over it by advising me to be careful in my letters. We saw the patron off and dined at Richmond. My poor Biman has lost his sister, and I feel worse and made a scene. Ogier has got Čakste’s signature for his appointment in the end.
2. septembris
Džo aizrautīgi bauda mākslu, sievietes un pastellē kokaīnu!
Sestdeen. 2.9.1911
No rīta uz muzeju – izskreju ātri un tā kā bij daudz labakas leetas, nekā biju sagaidijis, tad aizgaju arī pecpusd.
Luttes de femmes: preekšneeks isā smokingā un citi latveešu ritenbrauceju tīpi sporta uzvalkos.
Vecee meistari: veens pirmklasigs Veronēse, svaigs un delikats, apm.tadā stīlā, ka Raub der Europa Venecijā – “Moisé, sauré des Eaux”. Veena maza Greco skice preekš Mūnchenes bīldes. Viduvejs Tīntoretto. Veens ļoti labs Teniers, kuru citad nemilu. Mabuse – madonna gaišas siltās krasās.
Jaunee: veens Daumier, un tad visadi Courbet, Mallet, Corst, Delacroux etc. No Delacroix divas intres.kopojas. Veens ļoti intresants Lyonas gleznotajs Seignemartin, 1848-1875 jauns miris – būtu varbut otris Cézame iznacis.
Skulpturās: veens ļoti smuks
Aizmirstu smalkos Ruvis de Chavamres
Peemalets Basrelieβ, Madonna, bērns, Jazeps un ezeļi, no Desiderio de Settignano jeb Antonio Rosellīno, nezinu. Intresanti romeešu gabali.
Pec tam aizbrauc uz Parc de la Tēte d ‘Or, kur izairejos pa jocigo dīķi un sabaidiju melnos gulbjus. Tad ar tramvaju pa otro pusi un uz Place Bellecour – muzīka. Mekleju visu vakaru pec skiču gramatām, bet nekā neatradu. Biju pamanijis pee Carnot peeminekļa saņu eeliņā veenu Taverne Parisienne ar divam mīlzigi skaistām meitām. Pec vakarīņām ( Café de la Regence – 3 fr.vin compris
Ļoti, ļoti labs ķeķis un sēdešana, ārā ar mazām lampiņam) aizgaju uz tureeni, bet pee manis peesedas cita, stastija, ka tās šovakar nevarot dabut un saka uzbāstees ar šampīzeri, tā ka teicu, ka rīt nakšot un aizgaju. Pec tam vel apskatiju visas kafijas, pedīgi atradu labako veetu – Café Bertoux, see Theātre des Celestins, kur sēdeju ar veenu seeveeti, kas pret mazu izmalesašanu stastija par Lyonu un Marsēille, kur jaeet. Tad gribēju iet mājās, bet nejauši uz Place Carnot satiku vienu sievieti, kas bij pretimnākoša “il me faut pas beaucoup d’argent, sī o nest bien et jeune”u.t.t. Un tad, o kāds prieks, apsolījās kokaīnu pagādāt, pastellēja uz rīt.
Vairāki laikraksti 1921. gada septembra sākumā ziņo, ka Oļģerda Grosvalda akreditēšana par sūtni Francijā beidzot izšķirta pozitīvi. Lieta bija novilcināta vairākus mēnešus un pat draudēja izsaukt nopietnākas nesaskaņas starp Satversmes sapulces prezidentu un ārlietu ministru, līdz beidzot pirmais izšķīries par labu Grosvalda akreditēšanai.
Savukārt laikrakstā "Valdības Vēstnesis" publicēta informācija, ka Latvijas sūtniecības Anglijā darbvede Margareta Grossvald iecelta par tās pašas sūtniecības otrā sekretāra vietas izpildītāju, skaitot no š. g. 1. Septembra. Rīgā, 1921. g. 29. augustā. Pavēle Nr. 209.
5. septembris
Džo šausminās par Grenobles veikalos nopērkamiem suņiem no bleķa – "briesmīgi radījumi ar emaljētām acīm"!
05.09.1911
Otrdeen.5
No rīta iztaisiju galvenās leetas: gāju pa smuko Jardin de Vīlle, apskatiju Palais de Justice fasadi ar savu vēlo gotiku un agro renesansi, staigaju pa traki karstām eelām un sāku manīt, ka te teešam nekā nav. Sāku veesnīcā puzdeenas ēst, un uzreiz ar leelu sparu eesakās vecās misteriozās krūšu sāpes, kas man tagad ilgus gadus vairs nebij bijušas – palika pavisam nelabi ap dūšu; Grenoblē veikalos pārdod daudz mākslig. Suņus no bleķa – breesmīgus radījumus ar emaljetām acīm arī bez citeem eemesleem te japaleek kadas deenas, lai atpustos un nogaidītu leelo kārstumu, kas atkal sākas. Svarigakais eemesls te atnakt tomēr bij mana Genfes draudzene Mo – aizrakstīju viņai vakarā vestuli “kad varot aizeet pee vīņas. – Vakariņas ēdu apakšā kafeja – deezgan labi, bet milzigi dārgi. Vispārigi Grenoble man leek regretter Lyon’u, kur bij tīk smalki restorani, kamēr te neveena godīga nav. Veesnīcas īstaba gan ļoti laba, ar karstu ūdeni un daudz mēbelem, bet arī maksā 6 franus.
Pec vakariņam biju cinema Pathē, kur milzigā telpā radīja dažas uzbudinošas drāmas. Pec tam vel blandijos drusku pa eelam ar veenu meiteni, kas grib Coci pagadat.
6. septembris
Džo piedzīvojumi ar Mo.
06.09.1911
Trešdeen.6
No rīta gaju uz pasti, un kad padaudz biju nosvīdis, aizkūlos uz Ecole de Natation, kas mani patīkami pārsteidza: leels dzils bassins ar aukstu un tīru ūdeni, tā ka smalki izpeldejos. Pec puzdeenām nosēdos kafejā un biju pavisam pārsteigts, Kad uzreiz pagaja garam Mo un viņas vecene, abas ļoti jocigi apģerbtas, tā ka viņas pa daļai pazinu. Pa daļai tomer ne. Biju pirmos acumirkļus breesmigi neveikls, bet tad ātri atjedzos un izrunajos ar viņām veesnicas hall’ā. Vecene aizgaja lai eepirkumus taisītu un es ar meiteni ar auto taisiju izbraukumu uz Pont de Claix, kur mes ar leelisku izskatu dzeram grenadinu un pļapajam. Nezinu teešam vai te atkal vajag šaubītees un būt skeptiķim – man tomēr leekas, ka viņa ir daudzmaz atklāta. Tad braucam taļak, pa visadām eelejam uz Uriage un atpakaļ atradu paris laīmigas sarunas – vīsparigi tas bij ļoti izdevees brauceens. Tad vel nosēdejam eekš Ile-Verte un mazā kafejā un pec tam atradam veceni. Rīt aizbraukšu puzdeenā pee viņām. Pec vakariņam biju veenā ļoti apašiska (apache) cinema un visjocīgakā skating rīnkā, kas eerīkots vecā teatrī un maziņš apaļš, ka vel nekad nebiju redzejis.
8. septembris
Margarēta Grosvalde #diary
Geneva, 8.9.1921
Sir and Lady George arrived on the 4th – we met them duly after our drive to Richmond. I got all kinds of presents, and Lida wrote to me – she has a daughter. Pestmal took me as far as Paris, where Simon met me with a ticket; an American woman helped me on the way, and then there was poor Ogier, who had a shock on seeing me and took me to the Florissant and for a beautiful drive.
11. septembris
Džo, Grenoble un mīlētāju peripetijas ar Mo.
11.09.1911
Pirmdeen.11
No rīta dumja muzika. Vakarā tomēr atkal labak. Otrdeen satikamees bet leetus līja. Trešdeen visu deenu meklejam ko ko darīt un pedīgi nospreedam abi dīvi sešos aizbraukt uz St.Georges de Commiers un otro rīt talak. Vispareizakais būtu bijis otrdeen aizbraukt, bet to naudas pec nevareju, tapec tagad vel gribeju gadijumu iz leetot. Paņemam eekš Tyndicat d’Initiative biļetes Grenoble – La Mure – Vizille Uriage –Grenoble, un peenacam eekš St.Georges de Commiers tumsā. Nokapam veenigā hotelī un pilns Koko daudz runaju. Pedigi vajadzigais strīds un izlīgšana bij notīkuši, sakās confidences un citas leetas, vel labak. No rīta uzreiz zobu sāpes. Brauceens ar mazo dzelzcelīti pa smuko ceļu, dullo dabu. Puzdeenas eekš La Mure, ļoti Sassenage “Café”Pinet – specialītē – pommes frites sauce tomate,
La Mure. Gratin de quenes d’écrevisses.
nesmukas sādžas, uz diveem glīteem žesseļeem un ar smalku vežu ēdeenu, specialitatī. Brauceens ar vāģeem caur leetu uz Vizille (leelisks izskats un pāris viduveji ezeri).
Margarēta Grosvalde #diary
11.9.1921
I am very comfortable on my chaise-lounge and have breakfast in bed, but I wish I were not so self-conscious. We went for a whole day’s drive to-day with the Lenoirs and saw Entremont and le Col des Arravis where we breathed mountain air at an altitude of 1500 metres. We saw a thé dansant at Menthon – St. Bernard and went as far as lovely Annesy in France. I met General Burt on my first shopping expedition and got flowers from Dr. Valters.
14. septembris
Margarēta atkal satikusi Latvijas delegāciju, Miķelis Valters bārsta humoru. Jauki pavadīts laiks ar brāļiem Lenuāriem, savukārt Igaunijas diplomāti cienā ar tēju, Margarēta ir sajūsmā par Igaunijas ārlietu ministru Pustu!
14.9.1921
I have met the Delegation and enjoyed being impertinant to Valters*. – “Kur tāds speeķītis”. We went to thoiry in France last night with the Lenoirs** and other lively people and had an enormous dinner. The Estonians gave us tea at Les Bergues – Mr. Pusta*** is very charming.
*Miķelis Valters
**brāļi Žans un Andrē Lenuāri (Jean Lenoir un André Lenoir)
*** Kaarel Robert Pusta (arī Karl Robert Pusta, igauņu politiķis un tobrīd Igaunijas ārlietu ministrs.
16. septembris
Kamēr nauda no tēva nav pienākusi, jāpamaina viesnīca uz lētāku, beidzot atliek laiks arī gleznošanai. Arī atvasarīgai peldei skaistajā Marseļas pludmalē.
16.09.1911
Sestdeen.16
No rīta izdarīju gājeenus uz pasti un banku: naudu dabušu otrdeen. Tad pārvīlkos uz Hotel Beauvaum kurn būtu vajadzigs bijis tulit eet, jo izskats taisni tas, ko mekleju, istaba drusku lētak 4,50 un ļoti patīkama un ēst ļoti labi un lētaki var hotelī (3 fr). Tad mekledams kodak veikalu aizkūlos pa rue Férreol uz Préfecture un smalko cours Pierre Puget, uzkapu uz kalnu, no kureenes leelisks izats un aizgaju uz bains des Catalans jūras salitā un siltā udenī izpeldetees. Pee puzdeenām uzbraucu uz Pont Transbordeur, kur dzeru kapiju, smeķeju cigari un apbrīnoju leelisko Cours Belsunce se trouve un PAR AU MALASSIS izskatu, aizmirsdams savu reibumu. Pec tam ostā tīri dulls gribeju palikt, kad redzeju visas tās leeliskās krāsas: ultramarina un citrondzeltenā laivās, brūnee matroži ar zileem uzvalkeem un sarkanam cepurem, melnee neģeri, baltee arabi un sarkanās zēģeles! Tad drusku sāku gleznot un zīmet: uz ostas savilkās grandiozs negaiss, kurš arī pec v akariņam spēra vaļā ar lilla zibeņeem. Biju vel kinematografā nonacis zīmeju mazās ģīmi pec atmiņas. Biju ļoti peekusis, bet neparastais troksnis trauceja: dzeed un bļauj kā Venecījā.
17. septembris
Laba turku kafija un ostas gleznošana.
17.09.1911
Svētdeen.17
No rīta gleznoju ostu ar ļoti raibām krāsām. Pec puzdeenas dzeru ļoti labu kapiju turku kafejā, apakšā, kur veci turku ķelneri apdeen, un rakstiju vestules. Pecpuzdeen aizgaju pa Rue de la Republique uz Place de la Joliette un leeliski Jetée, kur redz mīlzigos dockus, kuģus un lēģerus.
Leels vējš. Parbraucu ar laivu uz nesmuko peleko katedrali un gāju pa ostu majās, visu laiku sajūsminadamees: uz tramvaju platformas stāveja trīs jauni neģeri, kas iztaisija smalku Hodlera gruppu, pagaja garam. Melns armeneets ar bedīgu karakteri un platām turku biksem, sēdeja preekš durvīm veens ārpratīgi bskaists seeveets, visur dzīve, vīsur fantastisks skaistums. Sēdeju vel veenu laiciņu osta kafija un mēģinaju zīmet: vel lagā neeet, bet nedrīkstu līkt nogurdinatees – jāsāk no jauna. Atradu uz pas ļoti amüzantu vēstuli no Mamiņas, grībeju viņai tadā pat garā atbildēt un sēdeju eekš Café Riche, kad uzreiz uzgāzu sev veselu tasi kapijas uz uzvalku – zut!! Aizgaju majās un pārģerbos, bet labā stimmunga pagalam. Šodeen nebij tīk kārsts, tapec ka stiprs vejšs.
Laikraksts "Latvis" 1921. gada septembrī ziņo, ka "ārzemju žurnālos pēdējā laikā ar mūsu sūtņu gādību bieži parādās raksti par latviešu mākslu.
Tā itāliešu žurnāla “Noi e il mondo” š.g. septembra burtnīcā ievietots raksts, kuram pievienotas reprodukcijas no Tillberga, V. Tones, Jazepa Grossvalda, Kazaka, A. Alkšņa darbiem. Franču žurnāla “L’Esprit Nouveau” š.g. 10.numurā nodrukāts Romana Sutas raksts “L’Art en Lettonie. La jeune ecole de peinture” ar 2 Jazepa Grossvalda, 2 J. Liepiņa, 1 V. Tones, 1. A. Drēviņa darbu reprodukcijām."
21. septembris
Kā gājis Margarētai šajās dienās? Priecīgi, jo sāpīgās injekcijas palīdz, spieķītis vairs nav nepieciešams pārvietojoties. Laikrakstā “Valdības Vēstnesis” ziņots par viņas iecelšanu 2. sekretāra vietas izpildītājas amatā. Un, protams, valstiski svarīgā un ilgi gaidītā vēsts: Tautu savienības pilnsapulcē Ženēvā "par" balsojot 38 valstīm, "pret" nevienai, Latvija (arī Lietuva un Igaunija) tika uzņemta Tautu savienībā.
21.9.1921
On Sunday we drove through the old streets and I laughed at the driver – “Madame Rigole”. We had fits over the List of Delegates, saw my name in the Valdības Vēstnesis, and had tea and dinner at Les Bergues. The injections are more or less painful – but the stick has at last been discarded. Last night we dined at Café du Nord with General Burt, and to-night at Les Bergues with fat Vidoudez and gallant Lemaître.
22.9.1921
We were admitted en bloc into the League this morning.
22. septembris
Džo dodas uz Arlu, apraksta braucienā redzēto.
22.09.1911
Peektdeen, 22
No rīta leetas sapakaju, uz pasts vel atradu amüzantu vestuli ar trīs fotografijām un tad, ap desmiteem aizbraucu. Brauceens ļoti smuks un intresants. Papreekš smuks skats uz Marselju ar N.D.de la Garde, tad dullas klīntis un garš tunnels. Pec tam savadais Etang de Berre, sālsezers ar netīras zaļganzilas krāsas ūdeni un mazeem vilnīšeem – savads skats – tumšais netīrais radijums zem smaidošām debesim, starp zileem kalneem. Tad pee Chamas pa kreisorok apbrīnojami smuks rōmeešu tiltiņš ar diveem “ares” katrā galā – pīrmā romeešu atleeka, ko redzu. Savada vegetacija: pee olivu kokeem un deenvidus cēderem vel ļoti augstas needres, pelekee olīvkoki un daudz ciprešu. Cram bēdigāis tuksnesis – draudoša veentuliba. Arles – ar omnibusu hotelī “du Forum: .
Turpat paēdu puzdeenas, un tad aizgaju uz pasti, saņemu divas vēstules no Ogier, eebāzu kabatā un pilns uztraukuma skreju romeešu būves meklet. Papreekš gadijās amfiteatrs ar savām divām slaikām kolonnām un tad arenu gigantiskee loki, kur tīri elpa aptrūka no uzbudinājuma – pirmās romeešu būves, ko redzu! Tad tulīt nosedos un sāku gleznot raībās majas un velak vel uzkāpy arenās augšā gleznot. Pec vakariņam gaju pastaigatees, gar leelisko St.Trophime romanisko portalu un zem Hotel de Ville savadās velves. Atradu nejauši Boulerard des Lices, kur uz veena stura speleja smeeklīgs teatris “Le courrier du tzar ōn Michel Strogoff”. –četri akteeri, kas visulaiku ar bailīgu nepaceetību leecas pret kulisēm, no kureenes viņeem soufflē. Kafejā sedeja ļoti smuka tīpiska “Arlesienne”kostīmā – laikam dabujama.
25. septembris
Džo iespaidi Arlā, Arlas muzeja apmeklējums un citi piedzīvojumi!
25.09.1911
Pirmdeen.25
No rīta taisiju pastaigajumu gar Rhonu un biju eekš Muséon Arlaten: ļoti intresantas un svarigas fotografijas, zīmejumi. Pec puzdeenas mazās meitenes klauveja pee manām durvim un lūdza, lai klaveeres spelejot. Tad divos aizbraucu ar dzelzceļu caur zaļo, nemaz ne tik ļoti beigto Camargue, kamēr pēdigi teešam zeme palika sausa, zāle peleka un no tīras tuksness uzreiz redzej celamees starp nabadzigām majam Stes Maries baznicu, atrak ceetoksni. Veens kaplaus izvadija pa baznicu, rādija kriptu ar melnās apkalpotajas Sara kauleem, kuru kā savu patronne nāk peelugt čigani, brīnišķigo aku baznicas vidū un tad pa trepītem uzveda uz lahante Chapelle ar relikvijam, kuras nolaiž trīsreiz gadā pee strīķīša baznicā. Negaršīgā vīzē Louis XV skapī eelikti. Smuks izskats no jumta. Savadee rupjee mūri un zobi, kā pee ceetokšņa. Ļoti ātri uzgleznoju veenu skicīti no visas maju čupiņas un baznicas un atkal aizbraucu pa Camarque, kas caur tumši kvēlošo vakara sārtumu bij taisni ļoti skaista – nemaz netiku pee sagaidīta melankolijas eespaida. Pee vakariņam dabuju telegramu “venez demaingare amities”, un tapec rīt taisišu izbraukumu uz Aigues Mortes, kuru varu tikpat labi no tejeenes, kā no Nimes taisīt. Vakarā blakus istabā jauns pāris…
Margarēta ar brāli Oļģerdu pirms viņa došanās atpakaļ uz Parīzi izbrauc ar laivām ezerā, dažādas ciemiņu uzņemšanas un ekskursija uz Fernija apkaimi.
25.9.1921
Ogier rowed me about on the lake, and I had visits from Mme Boissonat and Hella Hofliger. The sessions are very interesting, and there are Katyi, Portugal the interpreters and “der Perserprinz”. We went to Ferney and walked in Mon-Repos and watched dances at the Kursah. Ogier left for Paris after a lovely dinner at Les Bergues.
28. septembris
Lai arī nav izdevies noskaidrot, kas ir šis neatlaidīgais aplidotājs Dias de Olivera, iespējams, kāds portugālis, Margarēta izbauda to, kaut atzīst, ka, kā arvien, īstajā brīdī dūša ir papēžos...
28.9.1921
I am having an amusing time – Dias de Olivera is quite an experience. To have a man walk about after me in the garden, make moues at others and turn round in a car full of serious people – is very interesting! I have had teas at le Parc des Eaux-Vives with Hella and Mme Piip. I manoeuvre now as much as I did in Riga – and when the moment for action comes my courage fails me.
29. septembris
Džo sācis stipri domāt par dienestu. Viņa pamatojums: "paliks izturigs un vīrišķigaks. Varēs daudz lasīt."
29.09.1911
Peektdeen 29
No rīta izbraucu ar vāģeem (6 fr) uz Mont Majour – pussadrupušu namu kaudzi. Leelā tukšā baznica ar ļoti plašu krypta (5 chapelles rayonnantes), ļoti restorets klosters, pīlnīgi sadrupis jaunlaika Chateau Sligneurial, milzigs viduslaika Tour de Pons del Orme un vecas istabiņas pašā klintī, le confessional de St.Trophime. Drusku talak Chapelle Ste Croix de Jerusalem, byzantiniskā stīla, bet no XII tā gadusimteņa, ar kapeem, kas klintīs eecirsti. Edu svaigas fīgas, kuras plūcu no koka ar slaveno figu lapu, kuru pirmo reiz dabuju redzet. Izskats ļoti smuks – gleznoju. Pecpuzdeenā ( biju dabūjis Papiņa telegramu “Petersburg unmôglich”) uzreiz nospreedu deenet Vilkoviškos – tagad gandriz jau atkal žel – bet neko nevar darīt, nosūtiju jau telegramu, Eemesli: Jā tagad naku atpakaļ uz Parīzi, tad atkal izdošu daudz naudas, jo vajag eerīkotees, mēteli pastellet un skolas naudas.
Biju Papiņam aisrakstījis savu velešanos deenet ( tīkai nakamā gadā) jau no Genfes maksat. Tas pec viseem šeem ceļojumeem būs grūti motivejams. Parīzē nav nekadu pazīstamu, tikai Michels un Cohens, kurus negribu satikt. Mazais meitens ar var aiznakt – labak, lai tā leeta tā teek nogreesta. Ar gleznošanu nemaz nezīnu kur strādat: labak tagad veenu gadu noceestees un eespaidus nokartot – velak būs jauns spēks Deenasts katrā ziņa vēlams, lai pazītu arī zaldātu dzīvi. Paliks izturigs un vīrišķigaks. Varēs daudz lasīt. Tagad jasagaid nauda un tad jālaiž tulīt taīsni uz Parīzi un mājam. Tīkai eespējams, ka vairs nevar eestātees: tad tas ir likteņa mājeens, ka šis upurs nav vajadzigs. Galvenais eemesls: sagaidama zinama karaktera saceetīnašana un disciplina, darbs kas jādar.Vakarā caur savu klaveerspēli eeguvu veenas jaunavas zimpatiju – pec tam sarunajos ar viņu un viņas māti. Smuks meitens, bet breesmīgi provinc ļaudis no Toulouses. Pec tam ar varu gribeju to smuko Arlesienne sadabut, bet atkal nekas izdevas: tapec, ka pedejais vakars te. Vel noskatijos dullo teatrī – viņi savā izloksnē daudz labak spelē nekā franču valodā – izšavu vel mērķi un eedzeru pāris tīlleul ar fleur d’oranger.
Gandarījums ticis beidzot arī Marijai Grosvaldei, uz viņas rakstīto atsaucas laikraksts "Latvis", ziņojot par organizācijas "Glābiet bērnus" kongresu Stokholmā, uz kuru devies arī Latvijas pārstāvis mācītājs Irbe.
