1. novembris – 14. novembris
1. novembris
Margarēta saņēmusi labumus no Latvijas – tai skaitā ābolus! Viņa arī saņem komplimentus par labajām manierēm un izklaidējas gan pa dienu, gan vakarā.
#Margarēta diary
1.11.
I had young Söderström here with parcels and Latvian apples. Charlotte said I had such good manners and took me out to tea at Mrs. Saunders’ – in a charming flat. Yesterday Wannag rang me up suddenly and gave me dinner and coffee at the Savoy. To-night we were at the Trocadero – I do the talking and may order what I please. My people stare at my frock and pass remarks, and I am disgusted to see the other women with tassels on their hat.
1.11.1921.
Lasāms, ka žurnālā "Ritums", literatūras un mākslas žurnālā, kuru izdod Latvju Rakstnieku Kooperatīvs, darbojas, daudzu citu starpā, arī Oļģerds Grosvalds.
2. novembris
Laikraksti "Latvis" un Valdības Vēstnesis (1.11.) ziņo par to, ka Oļģerds Grosvalds iesniedzis savas pilnvaras Francijas ministru prezidentam.
2.11.1921.
Dr. Grosvalds pie Briāna.
29. okt. Latvijas sūtnis Francijā Dr. O. Grosvalds iesniedza Francijas ministru prezidentam Brianam savas pilnvaras.
3. novembris
Izdevumā "Brīvā Zeme" sadaļā par latviešiem Francijā tiek runāts arī par to, ka radušās nesaskaņas ar Latvijas nosaukumu franču valodā. Oļģerds Grosvalds iestājies par "Lettonie".
3.11.1921.
Latvieši Francijā [..]
Vēl esot nesaskaņas par Latvijas nosaukšanu franciski. Pēc Latvijas proklamēšanas Latvija nosaukta "Latvie", –kas atzīmēts arī Versaļas miera līgumā, bet pēdējā uz Grosvalda kunga iniciatīvi Latviju saucot: "Lettonie". No Parīzes atbraukušais Grāvīša kgs griezies pie Latvijas Augstskolas valodniekiem dēļ paskaidrojuma šinī jautājumā. Valodnieki nolēmuši turpmāk Latviju nosaukt par "Latvie", par ko jau paziņots Ārlietu ministrijai ar rakstu Nr. 136., 27. okt. š. g.
4. novembris
Laikrakstos ("Latvijas Vēstnesis", "Latvijas Sargs") diplomātiskās hronikas sadaļā tiek ziņots par nozīmīgiem notikumiem Zviedrijā – Grosvaldus pieņem karaliene!
4.11.1921.
Diplomātiskā hronika
Zviedrijas karaliene* 27. oktobrī pieņēma audiencē Latvijas pilnvaroto ministri Stokholmā F. Grosvaldu ar kundzi.
*Bādenes Sofija Marija Viktorija (Sophia Maria Victoria av Baden, 1862-1930) – Zviedrijas karaliene (1907-1930) kā karaļa Gustava V sieva
#Grosvaldi1921
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")
5. novembris
Margarētas humors atkal dzirkstī – šoreiz saistībā ar saņemtajām procedūrām. Viņa arī bijusi skaistajā Alhambras teātrī uz "Apburto princesi", kā arī piemin faktu, ka Māte tikusi uzņemta pie Zviedrijas karalienes (skat. 4.11.)
05.11.1921.
#Margarēta diary
5.11.
The doctor told me I had neurasthenia cerebralis. The electric treatment is quite amusing, now that I have got over the gêne of undressing before a man – it will do a lot to make me tidy. I was at the dansant at the Savoy and "The Sleeping Princess"* at the Alhambra with Wanuag – he wore his dinner-jacket for tea. Mother has been to see the Queen.
*LV - "Apburtā princese", balets, kas pirmo reizi uzvests 1890. gada 15. janvārī Pēterburgā; mūzikas autors –Čaikovskis; balets pirmizrādi Anglijā piedzīvoja 1921. gadā Alhambras teātrī, tas tika uzvests ar Leona Baksta scenogrāfiju
7. novembris
Esot karadienestā Vilkavišķos, Džo turpina rakstīt dienasgrāmatu, taču dara to neregulārāk, taču garākiem ierakstiem, stāstot par pieredzēto. Šoreiz – par kādu ciemošanās reizi, smalkām pusdienām un to, ka, acīmredzot, visi jau zina, ka viņš ir mākslinieks…
07.11.1911.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Bijam veenu svetdeenu ar Maksimu pee oficeereem vizītes taisijuši, starp citeem ari pee mana eskadrona komandeera Богородский – tikai nebij mazas naudas klāt, lai pedejā денщикъ’am eedotu. Tapec šis laikam nebij mūsu kastes atdevis, jo otrā deenā Бырдинъ’s mani prasīja, vai tur esot bijis. Teicu ka jā un pedigi veenpadsmitos viņš man parsteidza ar ziņu, ka tulīt japarģerbās un jādodās uz puzdeenu pee komandeera. Apģerbos paradē un aizgaju: viņa paša nebij majās (dzēra ar oficeereem klubā), bet ēdu gan puzdeenas ar viņa seevu Александра Анатольевна, ļoti patīkamu tīpisku kreeveeti, un Бырдинъ’u. Puzdeenas bij ļoti labas: ragoût de poisson en gratin et artichauts par exemple. Pec tam laba kafija – bij jaed, kamēr vairs nevareja. Eeradās vel veens jocigs vecis – "деловилоч" ‘s. Majas saimneece "makslineece", t.ir glezno pēc pazistamās receptes. La peinture à l'huile est plus difficile mais c'est bien plus beau que la peinture à l'eau. Вы художникь, мне говорили? Etc.etc. Leekās, ka viss pulks jau to zina.
8. novembris
Džo savā dienasgrāmatā piedāvā dažādas karadienesta ikdienas dzīves ainiņas – Jāzepam nākas piedzīvot diezgan skarbu realitāti.
8.11.1911.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Veenu deenu Дорогунинъ’s cauru nakti klubā bij dzeris un spelejis un eeradās uz jašanas plača pilns kā zeķe un saniknots caur paspēli. Viņš paķera pātagu un sāka mūs dzīt apmeram peecas vai desmit minutes безъ стремякъ ar saņus paceltām rokām. Tas viņam nepatika – bij jalec, tapat ar paceltām rokām, pa divām barrierām – desmit reiz pēc rindas. Jā man nebutu meerīgais un prātigais "Вызовь" bijis, tad jau no sakuma būtu nokritis – tā līdz beigām iztureju. Pec peektās reizes nokrita Celmiņš un palika paris minutes bez samaņas guļot – nejauks skats, kura nekad neaizmirsišu. Tad viņš atkal atjedzās un nopeetna nekā nav. Jā – te visparīgī nedrīkst ne no velna baidītees, cītadi izeet švaki. Vakar ppeem. bij grūti eet uz вальтижировка, pec tam ka veens zaldats nupat bij nejauki nokritis un sadauzijees. Bet jāeet ir…
11. novembris
Margarēta visu nedēļu pavadījusi iekštelpās ar sastieptu potīti (un Sējas čībās!), kā arī raksta, ka atradusi negaidītu vēstuli no pagaidām neatšifrēta pielūdzēja, kam sekojusi izskaidrošanās, kas prasījusi viņai lielu saņemšanos.
11.11.1921.
#Margarēta diary
11.11.
I have been indoors all the week with a strained ankle and walk around in Seja’s slippers. Last night I had Söderström here, and when he left I found a letter of ?’s – I do not know, really, whether to laugh or cry. In the end I summoned all of my courage and made him come with me – when I spoke clearly and evidently hurt him frightfully.
13. novembris
Laikraksts "Latvis" ziņo par svarīgiem notikumiem saistībā ar Oļģerdu Grosvaldu –oficiāla vizīte pie Francijas prezidenta, kas viņu ar biedriem sirsnīgi uzņēmis, kā arī gaidāmā došanās uz Rīgu.
13.11.1921.
Dr. O. Grosvalds pie Francijas prezidenta.
10. nov. Francijas republikas prezidents Miljerans* pieņēma audiencē mūsu sūtni Parīzē Dr. Grosvaldu, sūtniecības padomnieku Sēju un sekretāru Feldmani. Dr. Grosvalds iesniedza savas sūtņa pilnvaras, uz ko prezidents atbildēja ar garāku sirsnīgu runu, izteikdams prieku redzēt Latviju Francijas draugu starpā un pastrīpodams, ka Francijas simpātijas pieder Latvijai.
*Alexandre Millerand (1859-1943) – franču politiķis, Francijas premjerministrs 1920. gadā un Francijas prezidents no 1920. gada 23. septembra līdz 1924. gada 11. jūnijam
Dr. O. Grosvalds
Šinīs dienās izbrauks no Parīzes uz Rīgu ar ziņojumu valdībai Dr. O. Grosvalds, kas nav Rīgā bijis dažus gadus.
14. novembris
Džo dienestā iepazīstas ar dažādiem jauniešiem, viens to tiem, "pasaules cilvēks", pazinis arī viņa brāli Minhenē; ar tiem kopā reizēm gadās arī pavisam negaidīti un nepatīkami notikumi.
14.11.1911.
#Džo dienasgrāmata (1911)
Veenā svetdeenas rītā četros, uzreiz eeradas divi Maksima beedri, peedzeruši no Dvinskas. Красовский вольноопред Лифляндская. Пҧхотного полка в Двинскҧ un Гришка Коваленский, slavenais no Münchenes – abi bijuši правовҧды. Pirmais ļoti amuzants tīps, balsī ļoti atgadīna Michel’u – otrais šiks zellis, boxeur, homme du monde qui fait tout, parle les langues et connait l Europe: biju par viņu jau Münchenē dzirdejis – viņš Ogieru pazina. Rītā, pacelees, ar viņeem izdzeru pudeli koņaka un biju ļoti jautrā stimmungā – bet deemžel pee puzdeenām eedzeru alu, maisidams pret līkumeem. Palika slīkti, aizbraucu majās, noguleju divas stundas un peevēmu istabu – pīrmo reizi savā dzīvē no dzeruma.
