01.08.1912.–31.08.1912.
#Grosvaldi1922/1912
Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.
Grosvaldu dzimtā ir:
- Mērija Grīnberga jaunākā,
- viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
- viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
- vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
- viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
- kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
- gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
- ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974)
- Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).
Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
7. augusts
Augusta pirmās nedēļas beigās Džo raksta brālim, kurš, kā izrādās, esot bijis Stokholmā, bet laikam jau paspējis no turienes aizbraukt. Viņš mazliet pārmet Oļģerdam, ka tas viņam neraksta un ka ļoti labprāt uzzinātu par dzīvi Zviedrijas galvaspilsētā. Pats Džo atrodas kādā nelielā ciematā netālu no Kauņas un viņa lielākais prieks ir tas, ka istabiņā nav blusu.
Неверовичи
otrdien, 7 aug.
Cher Ogier,
Māsiņa man te atrakstīja par to, ka Tu esot Stockholmā un vēloties zināt Dardela* adresi. Aizsūtīju tūlīt telegrammu ar šo adresi uz Hotel Royal, bet nu vakar no turienes dabūju atbildi “Grosvald parti sans adresse” [Grosvalds aizbrauca bez adreses] - laikam tad Tu jau biji aizbraucis uz mājām. Kāpēc Tu man nemaz neraksti? Man būtu ļoti interesanti dzirdēt, kāda ir šī Ziemeļa Venēcija un Fraenkel, Malmberg & Co tēvija. Vai Tu esi tur dabūjis redzēt labos dux-huitieme, kas viņiem esot? Un kā stāv ar “marmora bļodām, kurās it ērti var mazgāties”?
Kādos mēs gan jocīgos pasaules stūros tiekam apkārt svaidīti! Nu atkal šī kombinācija: Tu Stockholmā un es kādā obskurā leišu sādžā pie Kovnas. Esmu tagad diezgan labi ierīkojies un vēl visādas vajadzīgas lietas Kovnā iegādājis. Istaba, kur es dzīvoju, ir diezgan patīkama un mazākais pilnīgi bez blusām, ar kurām uz pēdējā manevra diezgan tuvi iepazinos. No Volcka esmu aizņēmies uz pāris dienām grāmatu, tā ka varu drusku uz eksāmeni sagatavoties.
*Nils Dardels (1888-1943) - zviedru mākslinieks, Grosvaldu paziņa
8. augusts
Nākamā daļa no Jāzepa garās vēstules brālim – tajā viņš stāsta, cik labi šobrīd dabū paēst, kā jājis uz Kauņu, kur gan visi veikali bijuši jau slēgti, toties bijis iespējams gardi pavakariņot un izstaigāties pa pilsētu. Atpakaļceļu gan nācies veikt tumsā, paļaujoties uz zirgu un satiekot vien kādu retu vilcienu.
Ar ēdienu man tagad iet pavisam labi - ēdu pusdienas un vakariņas pie sava eskadrona komandiera un viņa sievas, kas pate gatavo visādus gardumus, kā sēnes ar krējumu, visādus bitki un bifštekus. Bez tam pēc pusdienām dabon “it teicamu koffeju”.
Vakar ap kādiem sešiem izjāju uz Kovnu, jo katru dienu tā kā tā vienam tipam jāatved приказ’s (papīrs, kurā uz nākamo dienu tiek noteiktas занятия) - un šoreiz tad es to izdarīju. Uz Kovnu ir kādas 16 verstis, tā ka jāju divas stundas, kamēr tumsā pienācu Kovnā un diemžēl atradu visas bodes slēgtas, tā ka nekā nevarēju nopirkt. Paēdu labas vakariņas, pastaigājos pa pilsētas dārzu, kur var redzēt lieliskās modes parisiennes de Kovno un pēdīgi ap vienpadsmitiem, pilnīgā tumsā izjāju uz māju pusi - mēneša nemaz nebij, kaut gan skaidras debesis, tā ka bij vairāk jāuzticas zirga instinktam nekā paša acīm. Bet zirgam tāda droša ceļa jausma, ka lielāko daļu ceļa pat nojāju rikšiem. Stimmunga galu galā ļoti smuka - jāt pa kluso un tumšo vientulību, kur nekā nedzird cita nekā pakavu sauso klabēšanu uz lielceļa un tāļu suņu riešanu - citreiz taisni tuvojas dzelzceļa pārejai, kad no tumsas piepeši izaug trīs ugunīgas acis un nozib garām vagonu rinda, kuros pie logiem redz tikai miegainus konduktorus.
9. augusts
Tā kā iepriekšējās dienas izbraucienā uz Kauņu nebija izdevies nopirkt iecerēto, Jāzeps uz turieni dodas atkal - šoreiz kāda poļu saimnieka ratos. Pilsētā viss (arī pateicoties Papiņa atsūtītajai naudai) izdevies labi, taču atpakaļceļā nācies izbaudīt zināmus piedzīvojumus. Džo arī apraksta citu savu tuvāko dienesta biedru šī brīža stāvokli.
Šorīt aizbraucu uz viena poļu saimnieka ratiem uz pilsētu un tur nu apgādāju sev visādas lietas. Paldies Papiņam var saņemto vēstuli un naudu, kura man jau kabatā. Pēc pusdienām atkal uzmeklēju savu vīru, lai brauktu mājās, un atradu viņu pilnu tā saldā vīna. Sākam braukt un iesākumā viss gāja labi, bet tad viņam uzreiz iešāvās prātā nebraukt pa Kovnas ielām, bet gar Njemana krastu - un te nu viņš savā dullumā iebrauca vienā dziļā, dziļā peļķē, kur ūdens zirgiem aizsniedza galvu. Pie tam dibens bij purvains un zirgi visu laiku klupa un krita, ta ka stāvoklis bij kritisks. Es zināms jau iepriekš biju izlecis un ar lielu interesi noskatījos, kā viņš zirgus pa poliski uz to pēdējo nolamāja. Pēdīgi tad tomēr viņam ar zaldātu palīdzību izdevās ratus izvilkt un tālākais brauciens noritēja bez indicentiem. Ceļā apmeklēju Volcku, kuram iet daudz bēdīgāki nekā man: viņš stāv vēl mazākā sādžā, kur pat pienu un olas ir grūti dabūt, ēd tikai zaldātu ēdienu un guļ visu laiku šķūnī. Viņš ir diezgan tuvu - apm. 7 verstis - pie Kovnas un varētu, ja gribētu, katru vakaru pēc sev vajadzīgām lietām aizjāt, bet ir par slinku un bailīgu naudas ziņā.
Ситин’s ar atrodas tādā pat vientulīgā sādžā kā es, un laikam tur nodarbojas ar dzeršanu - neesmu viņa jau divas nedēļas redzējis. Celmiņš dzīvo diezgan sliktos apstākļos - šķūnī, bet interesantā vietā pie liela klostera, kuru šinīs dienās iešu apskatīt: iedomājies te, vientulībā, uzreiz pie Njemana milzīga baznīca smukā barockā - apmēram Sta Giustina (Padova) baznīcas lielumā, kur kādi 60 netīri mūki, visi briesmīgi zupu-Bērtuļi un palaidņi, visu dienu lasa misas un pieņem biktes, ja viņi taisni nav nodarbināti ar pudeļu attaisīšanu. Celmiņš tur iepazinies ar kādu poļu muižas pārvaldnieku, kas viņu tad vēlāk aizvedīs tuvumā uz visādām muižām, pie žīdu arendatoriem, par kuriem Celmiņš stāsta briesmīgi jocīgas lietas. Turpat arī viņš ir jājis uz labiem zirgiem, jo šie žīdi turot sev labākos zirgus, kaut gan paši jādami kā skroderi; vispārīgi viņi runājot poliski un mēģinot imitēt poļu toni. Taube dzīvo vislabāk no mums visiem, jo viņa komandiers ir vecs, fidels zellis, kas viņam atļauj jāt un braukt, cik grib, kamēr otrais, jaunais oficiers ir briesmīgi bailīgs un стинчивий jauns cilvēks, kurš ļoti priecājas, kad satiek kādu enerģisku kompanjonu. Ar to tad Taube aizlaiž uz Kovnu - vai viņš tur tik lieliski amizējas, kā viņš stāsta, to nezinu - man Kovna gan sevišķi nepatīk.
10. augusts
Vēstules noslēguma daļā Džo stāsta, ka šobrīd līdz mēneša vidum var atpūsties - arī laiks esot kļuvis labāks. Pēc tam gaidāms nopietns ceļojums uz Viļņas apkārtni. Tāpat Jāzeps lūdz brālim izdarīt divas lietas; viņš patiesi cer laimēt loterijā!
Tagad te itin nekā nedarām - uz pagājušiem manevriem bij izjājuši 2, 3 un 6tais eskadroni - tagad tur piedalās pārējie trīs, un mēs līdz 15tam varam atpūsties. Laiks, paldies Dievam, ir palicis labāks - jo vienu laiku viņš bij pavisam draņķīgs, vienmēr lietus un lietus. 15tā tad sapakosim mantas un dosimies uz lielu ceļojumu līdz Viļņas apkārtnei, kurš ilgs kādas četras piecas dienas, un tad tur notiks lielie, īstie maņevri, kur tiešām būs jādarbojas.
Gribēju Tev lūgt izdarīt sekošas divas lietas.
- Aizraksti, lūdzu, vēlreiz Massot’am, lai viņš atsūta vinnestu listes no “Lotterie pour un groupment d’oeuvres de bienfaisance”, aizrādīdams, ka vēl lozei priekš pēdējām četrām tirages ir vērtība. Jeb vai nebūtu vienkāršāk rakstīt taisni uz Credit Lyonnais jeb Societe Generale, lai piesūt listes? Esi nu lūdzu tik labs un izdari šo lietu priekš manis - dabūsi 10,000 fr., ja es miljoni vinnēju!
- Lūdzu saki dāmām, lai viņas iešuj audeklī vienu pāri līstes (Leisten) priekš militar-zābakiem, kuras esmu atstājis jūrmalā, un tad tās aizsūta uz adresi “Вильковишки Немецкая ул. Т-ну Станиславу Лёрману” kā посылка безъ цены. Tādā ceļā tas nemaksā daudz un pienāk tik pat droši kā ценная посылка. Bet lūdzu to gan izdarīt, jo man viņi vajadzīgi, lai var varētu viņus ar zābakiem atstāt Vilkovišķos priekš nākamā gada - rakstīšu Liermanam, kas ar viņām jādar.
Iepriekš pateikdamies palieku jūsu padevīgais kalps
J.
15. augusts
Džo raksta māsai dienu pirms izbraukšanas uz manevriem, pēc kuriem sola ziņot ko vairāk. Vēstulei pievienoti divi fotonegatīvi, no kuriem Jāzeps lūdz atlikt bildes kādā bērza kastē - acīmredzot, ģimenes fotokrājumā. Tāpat viņš sūta kādas dziesmas notis un vārdus, kas viņu pēdējā laikā emocionāli uzrunājusi.
15 August
Newerowitschi
Liebe Margarethe,
gleich werde ich meine Satteltaschen packen, denn morgen in aller Frühe, wird geblasen. [NOTIS]
Das ist das Signal zum Satteln mit seinen hübschen Worten - es liegt darin für mich alles Freud und Leid dieser Tage und so viel wehmütige und zugleich stolze Stimmung darin - dass ich es kaum ohne Tränen hören kann - ich liebe es sehr.
[Mīļā Margarēta,
Drīz kravāšu ceļasomas, jo agri no rīta pūtīs vējš [notiks došanās ceļā]. [NOTIS]
Tas ir signāls apseglot ar saviem skaistajiem vārdiem - man tas [šī dziesma] satur visu šo dienu prieku un bēdas un tajā tik daudz melanholiskas un vienlaikus lepnas noskaņas - ka es to gandrīz nevaru klausīties bez asarām - man tas ļoti patīk].
Ich schicke Dir in diesem Brief zwei Negative; von denen mach je einen Abzug fürs Birkenkästchen und sonst wie viel Du willst für Dich. Der Pferdekopf ist mein lieber Желтый. Das andere Еорремовъ. Sonst habe ich diesmal nichts zu schreiben - nächstens was vom Manöver. Es regnet sehr viel und ist kalt.
Grüss zuhause, Olgerd danke für 2 Karten und 1 Brief, Lina für Excelsiors.
Dein Joe
[Es nosūtu Tev šajā vēstulē divus fotonegatīvus, no kuriem uztaisi “atskaiti” bērza kastei un citādi taisi sev, cik gribi. Zirga galva ir mans mīļais Желтый. Otrs Еорремовъ. Citādi man šoreiz nav ko rakstīt - nākamreiz kaut ko par manevru. Līst daudz lietus un ir auksts.
Sveiciens visiem mājās, Olgerdam paldies par 2 kartiņām un 1 vēstuli, Līnai par Excelsiors.
Tavs Džo
30. augusts
Augusta beigās Džo sūta pastkarti savas vecākās māsas Mērijas Grīnbergas vīram no Viļņas, kurā lūdz sveicināt arī pārējos (māsu un bērnus).
Daudz sveicienu no šīs interesantās pilsētas, kur daudz savādu baznīcu un vecu namu. Maņevri drīz būs beigti, bet pagaidām vēl jāiztur. Lūdzu sveicini Tavējos, ja viņi jau Pēterburgā.
Jasep