Vēsturnieks skaidroja, ka Latgales kongress 1917. gadā bija ļoti būtisks. "Varētu teikt, ka bija tāda krustceļu situācija, jo jāņem vērā politiskais konteksts – 1917. gada pavasaris ir mirklis, kad tikko ir sabrukusi cariskā pārvaldes iekārta, zudis gadsimtiem senais ietvars un pēkšņi dažu mēnešu laikā visai tautai jāizšķiras, kādu politisko ceļu turpmāk iet. Būtiski ir tas, ka dažus mēnešus iepriekš, 1917. gada martā, jau ir sanācis līdzīgs kongress Vidzemes guberņā, kas notika Valmierā, kur arī tika pieņemta pirmā politiskā deklarācija ar mērķi, ka visas latviešu apdzīvotās teritorijas jāapvieno vienā teritoriālā vienībā," sacīja Cīrulis.
Viņš paskaidroja, ka tobrīd vēl runā tikai par Latvijas autonomiju demokrātiskas Krievijas sastāvā, – 1917. gada pavasarī–vasarā bija cerība, ka Krievijas pagaidu valdība jeb tā saucamā Kerenska valdība dos arī latviešiem lielāku brīvību un autonomiju.
Dažas dienas pirms Latgales līdzīgu politisko vēlmi pauda arī kurzemnieki, kuri Tērbatā – jeb toreiz Jurjevā – arī bija sanākuši uz Kurzemes pagaidu zemes padomi un pauduši, ka Kurzemei (tai brīdī gan vēl vācu okupācijā), Vidzemei un Latgalei jāapvienojas vienā autonomijā.
"Trūka izšķirošās pēdējās balss no Latgales, kur paši latgalieši pirmo reizi būtu ļoti skaidri pauduši savu politisko nostāju. Ja jautājam, kādēļ tas tai brīdī bija tik izšķiroši svarīgi, tad Kurzemes un Vidzemes gadījumā šo jautājumu patiesībā nebija. Vidzemes guberņa, Kurzemes guberņa jau vēsturiski Krievijas sastāvā bija veidojuši lielā mērā pusautonomu statusu, turpretim Latgalē šis svarīgais un izšķirošais solis vēl bija tikai jāsper," norādīja vēsturnieks.
Cīrulis uzsvēra, ka arī 1917. gadā izskanēja alternatīvi viedokļi, ka varbūt Latgalei pašai par sevi pie Krievijas pagaidu valdības vajadzētu meklēt autonomiju, ka Latgale kļūtu par pavisam autonomu vienību. "Tomēr uzvarēja ideja, ka piederam pie latviešu nācijas, ir jāveido arī politiskā nācija, un vispirms vienojamies par svarīgo – piederību, ģeopolitisko orientāciju, un tad jau izspriežam visas lietas, piemēram, par Latgales kultūras autonomiju vai valodas nostiprināšanu," paskaidroja vēsturnieks.
Vaicāts, kādēļ Latgales kongresa dienu svarīgi atzīmēt, viņš paskaidroja: "Mēs objektīvi redzam, ka Latgale vēsturiski gājusi nedaudz citu kultūras un politiskās attīstības ceļu, bet par spīti tam atkal un atkal ir jāapliecina, ka mēs, latgalieši, nākam kulturāli no nedaudz atšķirīgas saknes, bet tas nevienā brīdī nemazina mūsu pašsaprotamo piederību Latvijas valstij un Latvijas nācijai. Latgalieši varbūt kulturāli nedaudz atšķirīgi no vidzemniekiem un kurzemniekiem, tomēr ir tikpat simtprocentīgi latvieši un Latvijas valsts sastāvdaļa."
