Kongresa mērķis ir pulcēt vienuviet vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju ne tikai vēstures akadēmiskajā pētniecībā un vēstures izglītībā, bet arī publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās.
Paneļdiskusijās būs iespējams uzzināt:
- par praktiskiem šķēršļiem veikt akadēmisku vēstures pētniecību Latvijā – "Vēstures akadēmiskās pētniecības sarežģītā tagadne un tās iespējas nākotnē Latvijā",
- problēmām vēstures izglītībā – "Vēstures izglītība: kā saglabāt vēsturnieka amatu Latvijā?",
- stāvokli atmiņas institūcijās – "Neizmantotais potenciāls: atmiņas institūcijas identitātes, sadarbības un naudas meklējumos",
- kā arī par publiskās vēstures jautājumiem – "Neizmantotais potenciāls: atmiņas institūcijas identitātes, sadarbības un naudas meklējumos".
Plašāka informācija par kongresa programmu un paneļdiskusiju dalībniekiem pieejama šeit.
Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par konkrētiem nepieciešamajiem soļiem, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes un izglītības attīstību Latvijā. Rezolūcijas projekts ir publiski pieejams šeit.
KONTEKSTS:
2023. gada 5. aprīlī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nāca klajā ar atklāto vēstuli "Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē", kuru parakstīja 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki.
Vēstulē ir sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un viens no tās galvenajiem cēloņiem ir pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti.
2023. gada 14. jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu īstenot valsts pētījumu programmu "20.–21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze", tai atvēlot 1 800 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam.
Tas ir liels pirmais solis akadēmiskas mūsdienu vēstures izpētes veicināšanas virzienā. Vienlaikus konkursa ietvaros plānots atbalstīt tikai vienu projektu, tam novirzot 1 674 000 eiro, lai izpildītu MK rīkojumā noteiktos programmas uzdevumus, kas tikai pastarpināti ir saistīti ar vēstures zinātnisku pētniecību un jaunu zināšanu radīšanu (stiprināt valstisko piederību Latvijai, mazināt iespēju radīt un izplatīt dezinformāciju par Latviju, veicināt Latvijas tēlu starptautiskajā sabiedrībā).
Turklāt, kā tika norādīts atklātajā vēstulē, papildu finansējums ir tikai viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijā varētu sākt attīstīt akadēmisku vēstures izpēti. Ilgstošs finansējuma trūkums un sistēmiskas problēmas ir cēloņi noplicinātai akadēmiskajai videi, kuru raksturo ne tikai finanšu, bet arī profesionālu cilvēkresursu, kā arī skaidras politikas un redzējuma neesamība, ko nav iespējams atrisināt vienas pētniecības programmas ietvaros dažu gadu laikā.
Šodienas ģeopolitiskā situācija un informatīvā telpa spilgti izgaismo vēstures nozares svarīgo lomu demokrātijas un nacionālās kultūras un vērtību saglabāšanā, sabiedrības izglītošanā. Īpaši jāizceļ vēstures loma valsts drošības kontekstā. To skaudri apliecinājusi Krievijas Federācijas ilggadēji īstenotā impēriskā politika, kas cieši saistīta ar izkropļotu vēstures interpretāciju, veicinot viendabīgu un seklu pagātnes redzējumu, nekritisku agresijas un kara attaisnojumu. Zināšanu un izglītības trūkums vēstures jautājumos nereti ir izrādījusies auglīga augsne ideoloģiskām manipulācijām un sabiedrības šķelšanai arī Latvijā.
Tie ir valstiski svarīgi jautājumi, kuri nekavējoties jārisina ne vien vārdos, bet arī ar konkrētu rīcību.
