Kā liecina dati, pacienti, kuriem resnās zarnas vēzis ir diagnosticēts 2005.-2009.gadā, piecus vai vairāk gadus nodzīvo 45,3% gadījumu, bet taisnās zarnas vēža pacienti - 38,6%. Resnās zarnas pacientu skaits, kuri nodzīvo piecus gadus vai ilgāk, ir pieaudzis par 4,4%, bet taisnās zarnas vēža pacientu skaits - par 4,5%, salīdzinot ar 1995.-1999.gadu.
Savukārt 22 no 69 valstīm, kurās tika veikts pētījums, resnās un taisnās zarnas vēža pacientu piecu gadu dzīvildze pārsniedz 60%.
Apskatot krūts vēža pacientu dzīvildzi Latvijā, 71,1% pacientu ar krūts vēzi nodzīvo piecus gadus vai ilgāk pēc slimības diagnosticēšanas. Dzīvildzes pieaugums, salīdzinot ar 1995.-1999.gadu, ir 7%. Savukārt 12 valstīs šis rādītājs ir 85% vai vairāk.
Plaušu un aknu vēža piecu gadu dzīvildze Eiropā ir zem 20%. Ziemeļamerikā šis rādītājs ir 15-19%, bet Mongolijā un Taizemē 7-9%. Latvijā plaušu vēža pacientu piecu gadu dzīvildze ir 16,2%. Arī šai vēža formai ir vērojams piecu gadu dzīvildzes pieaugums - salīdzinot ar 1995.-1999.gadu, tie ir 4,1%.
Dati uzrāda, ka nepārtraukts dzīvildzes pieaugums vērojams arī prostatas vēža pacientiem. Salīdzinot dzīvildzes rādītājus 1995.-1999.gadā un 2005.-2009.gadā, dzīvildzes rādītāji 22 valstīs ir pieauguši par 10-20%, tomēr dzīvildzes rādītāji vēl arvien ir ļoti dažādi starp valstīm.
Latvijā prostatas vēža pacientu piecu gadu dzīvildzes pieaugums ir 22%, sasniedzot 73,9% 2005.-2009.gadā saslimušajiem pacientiem.
Informāciju par vēža pacientu dzīvildzi Latvijā starptautiskajam "Concord-2" pētījumam sniedza Slimību profilakses un kontroles centrs.
"Concord-2" pētījums apskata piecu gadu dzīvildzes aprēķinu 25,7 miljoniem pacientu, kuriem ir diagnosticēts viens no desmit biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem, un 75 000 bērnu, kuriem ir diagnosticēta akūta limfoblastiska leikēmija laika periodā no 1995. līdz 2009.gadam. Pētījumā izmantoti individuāli pacientu dati no 279 vēža reģistriem 69 valstīs, tai skaitā no Latvijas.
