Adrenalīns, bezsvara stāvoklis un izplatījums kā otrās mājas
Viņš kosmosā ir gājis 16 reizes un tur pavadījis 78 stundas un 48 minūtes. Tas ir pasaules rekords.
Solovjovs atzinis, lai arī pirmie izgājieni kosmosā bija neplānoti, viņš tomēr tos gaidījis. „Kad tas viss sākās, es, protams, jutu zināmu sasprindzinājumu. Taču es nevis gribēju, bet gan alku doties kosmosā. Pirmajos divos braucienos mums nebija plānots doties kosmosā, taču, kad bija jāiet, jo bija jāremontē kuģis – es teikšu godīgi, es ļoti nopriecājos,” atklāti stāsta Solovjovs. Zināmas briesmas gan draudējušas. „Mums bez jebkādas eksperimentēšanas vajadzēja pieņemt lēmumus,” norāda Solovjovs.
Viņš saka, ka kosmonauts nedrīkst baidīties lidot kosmosā. Tāpēc līdzko kosmosa kuģa lūka ir aizvērta, satraukums pazūd. „Vajag mācēt pieņemt lēmumus. Reizēm pat momentā. Ja cilvēks to nemāk darīt, tad viņam nav ko darīt kosmosā un vēl jo vairāk iziet atklātā kosmosā,” atklāts ir Solovjovs. „Man patiešām nekad nav bijušas rokas un kājas trīcēšanas. Adrenalīns gan, bet tas ir normāli (..) Nekad nedrīkst zaudēt galvu”.
Adaptācijas process kosmosā gan nav sevišķi patīkams. „Lai gan kosmonauti paši neievada kuģi kosmosā, un visu vada cilvēks, jebkurā brīdī kaut kas var mainīties. Tehnika ir tehnika. Tā var atteikties strādāt,” saka Solovjovs. Viņš uzsver, ka kosmosā visu laiku notiek intensīvs darbs.
Bezsvara stāvoklī nav bijis patīkami pārvietoties.
Pie bezsvara stāvokļa ir jāpierod. Laikam tikai kādā trešajā vai ceturtajā lidojumā es sevi pieķēru pie domas, ka bezsvara stāvoklis un apkārtne man rada sajūtu, ka atgriežos mājās (..) Kosmoss, bezsvara stāvoklis, apkārtne – tas viss man kļuva par mājām,” atminas kosmonauts. Kosmosā pēc būtības kājas nav vajadzīgas. Daudz vērtīgāka ir prasme pieķerties lietām un tādējādi pārvietoties kā mērkaķim.
Solovjovs atzīst, ka no darba bijis aiziet grūti.
Kad skatos ārā pa logu, liekas, ka saule stundām ilgi stāv uz vietas. Nu, kā tad tā? Pēc atgriešanās pierast pie cita [dzīves] tempa ir ļoti grūti,” viņš saka, jo kosmosā viena darba diena intensitātes ziņā ir pielīdzināma piecām darba dienām uz Zemes.
Viņš kosmosu raksturo kā ļoti skaistu. Ir redzams daudz krāsu, labāk pamanāmas ir zvaigznes. Redzamais ļoti atgādina krievu gleznotāja Nikolaja Rēriha gleznas.
Kosmosā izgājuši ap 200 cilvēkiem
Informācijas tehnoloģiju speciālisti un astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa raidījumā „Zināmais nezināmajā” stāsta, ka kosmosā ir izgājuši ap 200 cilvēku. „Viss ir izstrādāts līdz pēdējam sīkumam,” saka Ķešāns. Ja iziet atklātā kosmosā, tad uz ilgāku laiku, jo mazāk nav vērts. Viņš zina stāstīt, ka amerikāņu veidots skafandrs spēj kosmosā izturēt deviņas stundas, savukārt krievu – astoņas.
Skafandrs ir kā mazs kosmosa kuģis, norāda Misa. Tajā ir dzesēšanas iekārtas, aizsargiekārtas pret radiāciju, dzeramais ūdens un citas iekārtas.
Turklāt visu laiku – kopš iziešanas no Zemes orbītas līdz atgriešanās brīdim – notiek intensīvs darbs. „Viņiem īstenībā nav laika pat paskatīties,” saka Ķešāns. Kļūdas arī nedrīkst pieļaut, jo tās var būt liktenīgas. Turklāt ir ieguldīts milzīgs darbs un līdzekļi – gadu ilgs darbs, lai gatavotos atsevišķai, vienai misijai un miljoniem dolāru, lai nodrošinātu tehniku.
Viņi atzīst, ka kosmonauti ir pakļauti kosmosā lielām briesmām.
Pat vienu milimetru liels gabaliņš – piemēram, kāds atkritums – var nogalināt cilvēku. Ja lido tenisa bumbiņa, tad nav variantu, norāda Ķešāns.
Par spīti lielajai nopietnībai darba laikā, ir bijuši arī kuriozi. Piemēram, kosmosā ir spēlēts krikets, bet viens no kosmonautiem - Deivids Skots - savulaik izplatījumā atstāja piemiņas figūru.
Kosmonauti savā rīcībā parasti nav patstāvīgi. Viņu darbu diktē uz Zemes palikušais vadības centrs.
Pilnu interviju var noklausīties te:
P.S. Anatolija Solovjova kopējais kosmosā pavadītais laiks — 651 diena 3 minūtes un 28 sekundes. Iziešanas kosmosā — 16 reizes, kopējais laiks 78 stundas 48 minūtes (pasaules rekords).
Savā pirmajā kosmiskajā lidojumā Anatolijs Solovjovs devās ar kosmosa kuģi Sojuz TM-5 un OK Mir no 1988.gada 7. līdz 17.jūnijam kopā ar V.Savinihu un A.Aleksandrovu (Bulgārija), būdams ekipāžas komandieris. Viņa kontā ir vēl četri lidojumi – 1990., 1992., 1995. un 1997.gadā.Kosmonauts devis milzu ieguldījumu kosmonautikas attīstībā un kosmiskās telpas apguvē.
Anatolijs Solovjovs, viens no pieredzes bagātākajiem Krievijas kosmonautiem dzimis Rīgā 1948. gadā, beidzis Rīgas 33.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, beidzis Čerņigovas Augstāko kara aviācijas skolu. 1976. gadā ieskaitīts kosmonautu vienībā. Pirmo lidojumu veica 1988. gadā, par ko piešķirts Padomju Savienības varoņa un Bulgārijas Tautas Republikas varoņa nosaukums.