PSRS Ministru padome izdeva lēmumu par Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības pārtraukšanu, bet nu ir pagājis ceturtdaļgadsimts un par Daugavpils HES būvniecību runā atkal.
Pašreizējais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, kurš savulaik pirms 30 gadiem aktīvi strādāja pie spēkstacijas projekta, uzskata, ka jauns HES uz Daugavas ir tieši tas, kas patlaban vajadzīgs – tas būšot pamatīgs uzrāviens Latgales ekonomiskajai attīstībai. Lāčplēsis par šo ieceri jau runājis arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un uzskata, ka tas ir ekonomiski pamatots.
Šādu ieceri par absurdu dēvē tie, kuri pret HES celtniecību bija arī padomju laikos, tai skaitā arī tagadējās Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš norāda, ka Latvijā posmā no Daugavpils līdz Krāslavai ir saglabājies vienīgais neappludinātais Daugavas senlejas posms, kurā ir unikāla bioloģiskā daudzveidība, unikālas ekosistēmas un no dabas aizsardzības viedokļa jebkuras ūdens režīma izmaiņas neatgriezeniski ietekmētu šīs ielejas daudzveidību.
Idejas atbalstītāji norāda, ka patlaban ir pieejamas modernākas tehnoloģijas, kas ļautu HES uzbūvēt, nenodarot dabai lielu postu - horizontālās turbīnas neprasītu veidot tik lielu uzplūdinājumu un Daugavas loki paliktu drošībā. No svara esot arī fakts, ka HES ražo zaļo – atjaunojamo – enerģiju, taču sabiedrībai par to nav jāpārmaksā, kā tas ir ar vēja enerģijas ražošanu.
Esošie Daugavas HES nodrošina gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, kas, izteikts mērvienībās, ir 3 teravatstundas jeb 3000 gigavatstundas. Jauna HES pienesums varētu būs 0,3 teravatstundas. Ņemot vērā neregulāro ūdens pieteci, nevar rēķināties ar to, ka šī spēkstaciju visu laiku strādātu ar pilnu jaudu - to raidījumā „Četras istabas" atzīst "Latvenergo" speciālisti.