Lietojot antibiotikas pārāk bieži vai līdz galam neizturot ārsta noteikto veseļošanās kursu, baktērijas organismā izdzīvo un attīsta spēju turpmāk pretoties spēcīgajām zālēm. Abpusēja vieglprātība gan mediķu izrakstot antibiotikas, gan pacientu lietojot tās laika gaitā vainagojusies ar to, ka Eiropā spēcīgas pretošanās spējas attīstījušas baktērija, kas izraisa urīnpūšļa iekaisumu.
„Šis jautājums ir globāla problēma. Ja salīdzina ar Indiju vai pat Grieķiju, mums ne tuvu nav tik liela problēmas kā tur, bet tas nenozīmē ka mums neko nevajag darīt," saka Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.
Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības tīkla dati liecina, Latvijai ir zemi rezistences rādītāji. Vēl labāka situācija tikai Skandināvijas valstīs. Salīdzinoši ar Eiropas Dienvidu valstīm, Latvijā antibiotikas lieto maz, taču bažas rada izrakstīšanas kvalitāte. „Arvien vairāk tiek izrakstītas plašā spektra antibiotikas, kur tas nav nemaz nepieciešams, jo īpaši bērniem, kur var iztikt ar penicilīnu un amoksicilīnu," norāda Dumpis.
„Tas būtu liels pārspīlējums teikt ka antibiotikas sagrauj imunitāti , bet tas ietekmē parasto zarnu floru, turklāt ievērojami ietekmē rezistento baktēriju parādīšanās risku," brīdina Dumpis.
Pret antibiotikām imūnās baktērijas cilvēki var nodot ne tikai viens otram, bet arī cilvēki un dzīvnieki savstarpēji. Tas saistīts ar fabrikās un fermās audzēto dzīvnieku ārstēšanai vai profilaksei lietotajām antibiotikām, kas lielākoties ir pašas, ko cilvēki lieto. „Pašreiz tiek mēģināts panākt, ka tās antibiotikas, kas ir kritiski svarīgās cilvēka ārstēšanai piemēram, tuberkulozei, veterinārijā varētu lietot tikai pēc tam, kad ir noteikta diagnoze un kad nav citas izejas. Katrā ziņā centies lietot tās antibiotikas, kas ir plašāk pieejamas un nerada rezistences bīstamību," Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Inita Krauja.
Ja audzētavā saslimst viens dzīvnieks, lai izvairītos no saslimšanas izplatīšanās, antibiotikas saņem viss pulks. Pēc tam nosaka vairākas nedēļas laika, kurā šo dzīvnieku izcelsmes pārtika nav lietojama uzturā. Zemkopības ministra pārliecināta, Latvijā šīs prasība tiek stingri ievērotas.
Savukārt sabiedrības veselības uzraugi atgādina ievērot personīgo higiēnu, ievērot zāļu lietošanas instrukcijas un nelietot zāles par kā iedarbību nav skaidrības.
