Viņa atzina, ka pacienti, lietojot medikamentus, bieži vien veic eksperimentus – kad šķiet, ka jūtas labi, atmet zāļu lietošanu, taču pēc ilgāka vai mazāk ilga laika aritmijas var atgriezties.
"Diemžēl ar šādiem gadījumiem sastopamies ļoti bieži, jo cilvēki paļaujas uz to, ko saka kaimiņi, paziņas, ko izlasa literatūrā, un iegādājas medikamentus, kurus lieto uz savu galvu," atzina ārste.
Viņa uzsvēra, ka aritmija ir nopietna saslimšana, kas var radīt nopietnas sekas, tostarp nāvi, tādēļ pret to jāattiecas ļoti nopietni.
"Viennozīmīgi šeit nav pieļaujama pašārstēšanās," viņa sacīja un mudināja cilvēkus obligāti vērsties pie ģimenes ārsta, ja krūtīs izjūt kādu diskomfortu, kādas jaunas un līdz šim nepazīstamas sajūtas, piemēram, neadekvātu elpas trūkumu, spiedienu krūtīs.
Ārste skaidroja, ka šādos gadījumos diagnostika ir salīdzinoši vienkārša – jāveic kardiogramma, kas ir nesāpīga un viegli pieejama, un ģimenes ārsts viennozīmīgi tikšot galā ar šo lietu, bet sarežģītākos gadījumos nosūtīs pie speciālista uz konsultāciju.