"Latvijā putekšņu sezona parasti sākas no februāra, kad gaisā ir alksnis, lazda, tālāk aprīlī, maijā – bērzs, bet pārējo koku putekšņi ir maznozīmīgi, vēlāk zied graudzāles, no kurām galvenais ir timotiņš ar [ziedēšanas] kulmināciju ap Jāņiem," skaidroja Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa. "Tad jūlijā sāk parādīties nezāļu putekšņi: vībotne, vērmele, balanda, nātre, arī skābenes. Ražas novākšanas laikā arī sporas sēnīte. Visi šie alergēni var palikt gaisā līdz septembra sākumam, kad atlido ambroziju [sugas augu ziedputekšņi]."
Putekšņi var lidot simtiem kilometru. Visbiežāk alerģiskiem cilvēkiem tiek novēroti šādi simptomi, norādīja alergoloģe Puriņa:
"Protams, tie ir visi elpceļu kairinājumu simptomi: iesnas, aizlikts deguns, nieze rīklē un degunā, šķaudīšana, acu asarošana, acu gļotādas iekaisums, un var būt skarti arī dziļākie elpceļi, kas var izraisīt astmu."
Pilsētniekiem alerģijas tiek novērotas biežāk, kas daļēji saistīts ar gaisa piesārņojumu. To ietekmē pilsētvide, pārrobežas piesārņojums un meteoroloģiskie faktori.
Gaisa kvalitātes mērījumus veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
"Gaisa kvalitāte šobrīd ir no labas līdz ļoti labai," par pašreizējo gaisa kvalitāti pastāstīja LVĢMC vides speciāliste Aleksandra Kaniščeva. "Pasliktinājumi ir, un tie ir vērojami piekrastes stacijās – Liepājā un Rucavā. Pasliktinājumi ir saistīti ar pastiprinātu piezemes ozona slāņa veidošanos no jūras aerosoliem, kas fiksēts tieši piekrastes stacijās – pat ja ir tikai sauss laiks, bet vēss, vienalga šis [alerģiskais] materiāls tiek pacelts gaisā.
Tas, ko mēs nevaram prognozēt, ir pārrobežas piesārņojums. Tas ir piesārņojums, kas radies citā valstī, bet ar gaisa masām ienācis mūsu gaisa telpā. Vasaras mēnešos tie ir putekšņi, no meža ugunsgrēkiem pelni, oglekļa oksīds, tie var būt arī no vulkāna izvirdumiem."
Ikvienam, bet īpaši alerģiskiem cilvēkiem, ir svarīgi sekot līdzi rādījumiem par gaisa kvalitāti.