Tiesībsarga birojā nonāk sarežģītas lietas, kurās tiesāšanās notiek ilgstoši un atkārtoti. Pāris nespēj vienoties par aizgādnību un saskarsmes tiesību īstenošanu, skaidroja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele.
80% rajona tiesu spriedumi tiek pārsūdzēti apelācijas instancēs. Tiesas ilgums ir tāpēc, ka uz pirmo tiesu vecāki atnāk nesagatavoti, vecāki neprot atrast bērnam labāko, pauda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.
Sertificēta mediatore Inga Vintere uzsvēra, ka šajos strīdos cieš visa ģimene. Pieredze rāda - jo ātrāk šķiršanās gadījumā meklē mediācijas palīdzību, jo ātrāk ir labs rezultāts. Mediācijā puses viena otru sāk dzirdēt.
Celmiņa uzsvēra, ka vajag mediāciju pirms tiesas. “Vairākas valstis gājušas šo ceļu – iet mediācijas ceļu, lai saprastu sevi, bieži nenonāk līdz tiesai.
Tiesā visbiežāk vecāki izgājuši uz kara takas.”
Pērn decembrī pieņemti grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tiesību piemērotājs skatās visus likuma noteikumus. Bez vecākiem jābūt arī kādam, kurš aizstāv bērnu, viņa domas var pateikt tiesai.
Henzele: “Mūsu vērojumi nav viennozīmīgi. Vecākiem jāprot vienoties, pārtraucot kopdzīvi, kā bērnam būtu vislabāk. Ja vecāki to neprot, valstij nepieciešama iespēja strīdu izšķirt bērnam vissaudzīgāk. Vai vecākiem gādājot pierādījumus vienam pret otru (parasti rāda, ka otrs vecāks ir slikts, ne to, ar ko es esmu labāks vecāks). Ja strīdu izšķir tiesa, jādomā, vai tas ir labākais strīda izšķiršanas veids un bērna labākajās interesēs. Ir jāturpina domāt, vai šī sistēma, kad nespēj vienoties par labāko bērnam, kad jāiesaista tiesa, ir labākā bērnam. Jādomā, kā šo mehānismu varētu uzlabot.”
Tiesa pati var pieprasīt pierādījumus no dažādām iestādēm, lai mazinātu vecāku savstarpēju sacensību un novērstu selektīvas informācijas došanu tiesai. Visam spriedumam jābūt pieņemtam bērna interesēs. Bērns ir līdzdalīgs procesos, viņam jāsaņem vecumam atbilstīga informācija, skaidroja Celmiņa.
Vintere novērojusi, ka mediācijā bieži ir situācijas, kad viens no vecākiem iespaido bērna viedokli par otru vecāku. Šāda šķiršanās ir traumatiska bērnam un atstās sekas.
Vecākiem, kuriem ir konflikts augstā pakāpē, mediācija nepalīdz. Ejot uz mediāciju, jābūt mērķim panākt vienošanos, ne tiesai rādīt, ka bijis mediācijas process. Joprojām ir jautājums – kā risināt smagas un ieilgušas situācijas, jo šie risinājumi ne vienmēr palīdz, skaidroja Henzele.
Šobrīd Tiesībsargam izstrādes procesā ir atzinums par saskarsmes tiesību īstenošanas jautājumu, tiks piedāvāti risinājumi politikas veidotājiem, lai kopā domātu, kā situāciju mainīt, lai process būtu atbilstošāks bērna interesēm.
"Situācija ir maināma un uzlabojama, mēs dzīvojam tiesiskā valstī un tiesas nolemtajam jābūt izpildāmam,"pauda Henzele.
