Nu jau klāt oktobris – otrais šī mācību gada mēnesis, kas pagaidām veiksmīgi aizrit klātienē. Un, ja reiz skolēni var gan mācīties, gan satikties klātienē, tas nozīmē, ka arī dažādas blēņas nu ir iespējams veikt kopā.
Materiālos redzams, ka galvenais izaicinājums un video mērķis ir kaut ko nozagt no skolas un pa kluso atnest mājās vai arī kaut ko salauzt un izdemolēt.
Aptaujājām skolas – vai tās ir ko tamlīdzīgu manījušas savu skolēnu vidū? Jo, lai gan video ir lielākoties uzņemti ārzemēs, šāda „izaicinājumu mode” pie mums var parādīties ļoti ātri.
Kā norāda Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta, dažādas blēņas un ālēšanās ir bijušas visos laikos, taču nekā, kas redzams “TikTok” video, skolā novērots nav, un viņa cer, ka arī nebūs. Arī citas raidījumā aptaujātās skolas pagaidām, šķiet, neko nav manījušas.
Agrākos laikos sava veida zīmēšanās bija, piemēram, dūma vilkšana aiz stūra, galdu aprakstīšana un dažādi citi nedarbi. Toties tagad – ja kas līdzīgs netiek parādīts kādā no sociālo tīklu platformām, tad gandrīz vai neskaitās, ka ir paveikts, jo to neredz plaša auditorija.
Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule uzsver, ka “TikTok” ir viena no populārākajām sociālajām platformām jauniešu vidū un varētu teikt, ka tai ir liela loma jauniešu dzīvē. Protams, redzot vienaudžus filmējot kaut kādus izaicinājumus un redzot, ka tam ir liela popularitāte, to vēlas atkārtot, tādā veidā iegūstot gan sev popularitāti, gan draugu vidū pēc tam to pārspriežot, jo, kā mēs zinām, pusaudžu vecumposmā lielu lomu spēlē tieši vienaudži.”
Kā skaidro psiholoģe, pusaudzis caur saviem vienaudžiem meklē savu identitāti. Var pat teikt, ka vienaudži – tas ir pats svarīgākais pusaudzim.
Bet kādēļ tā notiek? Jo galu galā pusaudži vairs nav arī nekādi mazie bērni.
Varētu skatīties tā, ka jauniešu vecumposmā smadzenes vēl nobriest un izteikti atbild tā zona, kas tieši nosaka emocijas, var teikt, gavilē, bet, savukārt tā daļa, kas atbild par cēloņu un seku sakarībām, kad racionāli domājam, kas tad var notikt šīs uzvedības rezultātā, – tā smadzeņu daļa vēl nobriest šajā laika posmā. Līdz ar to varētu teikt, ka uzvedība ir ātrāka nekā seku apzināšanās, pusaudžu vecumposma īpatnības raksturo Bārtule.
Te droši vien būtu darbs pieaugušajiem, vecākiem, skolotājiem par to, kā mācīt seku sakarības. Un, redzot šādus video klases stundās vai mājās, nekritizējot var pārrunāt, kādas tad sekas var iestāties šādas uzvedības rezultātā – kas var būt īstermiņa ieguvumi no šādas uzvedības, kādas var būt sekas, un tad jaunietis jau var pats drusciņ piebremzēt un padomāt par uzvedību, skaidro Bārtule.
Jautāta par novēroto patlaban, psiholoģe aicina vairāk uzsvērt un priecāties par pozitīvajiem izaicinājumu video, kur pusaudži dejo vai kā citādi radoši izpaužas.
