Seksuāla vardarbība nenozīmē tikai izvarošanu. Tā ir arī bērna intīmo un citu ķermeņu daļu aizskaršana, atkailināšanās bērna priekšā, arī pornogrāfisku materiālu rādīšana.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Lāsma Līdaka, vēršot uzmanību seksuālās vardarbības gadījumiem, min piemēru no slimnīcas dzīves: "Pirmdienas vakarā pie mums vērsās mamma ar savu sešgadīgo meitu, ar kuru sestdienas vakarā bija apmeklējusi pirti. Māte bija atstājusi bērnu neilgu brīdi bez uzmanības. Bērnu malā bija pasaucis 50 gadus vecs vīrietis, licis novilkt biksītes un ar pirkstiem aizskāris dzimumorgānus meitenei.Tas, kas sāp visvairāk, ir, ka šīs situācijas varēja novērst un tāda vispārēja vienaldzība no daudzām pusēm. Mamma pie mums vērsās pirmdienas vakarā. Es jautāju: kāpēc? Viņa saka, man nebija laika, man bija jāstrādā. Kas tad dzīvē ir svarīgāks nekā mūsu bērni?"
Lielākoties seksuālā vardarbība notiek tieši radinieku starpā. Gadījumi tiek slēpti, par tiem netiek ziņots.
Šie bērni ir nobijušies, viņi nespēj izdomāt loģisku rīcību, tādu kā pieaugušie. Viņi šim spiedienam var ļoti viegli pakļauties. Līdz ar to situācijas, ka ir skaidrs, ka bērns ir izvarots, ir ļoti maz.
Varmākas izmanto situāciju, ka bērnam neticēs, viņu pārpratīs, domās, ka viņš ir izdomājis.
Bērns par seksuālo vardarbību visbiežāk klusē, tāpēc nereti secinājumus var izdarīt tikai novērojot dažādas pazīmes.
Centra “Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma skaidro seksuālās vardarbības pazīmes:
"Bērns pārmērīgi detalizēti, neatbilstoši vecumam interesējas par seksuālām tēmām vai izspēlē seksuālas darbības.
Ir tendence neievērot ķermeņa robežas attiecībā uz citiem. Bērni var nepazīstamiem cilvēkiem ķerties ap kaklu, aiztikt viņu ķermeni, ķermeņa intīmās vietas."
Vienlaikus reizēm novērojama tendence bērnam publiski atkailināties, bērns var izvairīties no konkrētām personām, noslēgties sevī. Ja ir aizdomas par seksuālo vardarbību, pareiza rīcība būtu nekavējoties vērsties policijā. Ja vardarbība notiek ģimenē, tad kaimiņiem vai skolotājiem jāziņo policijai, jo vienaldzības gadījumā bērnā psihe tiks traumēta uz visu mūžu. Iespējams, jūs to varējāt novērst. Cietušie droši var zvanīt pa diennakts bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111.
