Kur cilvēki smeļas zināšanas par seksualitāti? Psihoterapeite Diāna Zande skaidro, ka angļu valodā ir daudz materiālu, bet latviešu valodā to joprojām nav pietiekami. Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas pārstāvis Gints Polis piekrīt, ka drukāto izdevumu ir maz:
“Mūsu sabiedrībai līdz veselīgai attieksmei šajā jomā ir vēl jāaug.”
Seksualitāte ir daļa no dzīves, pāriem bieži ir bailes par seksualitāti runāt, tāpēc Zanda izveidojusi 69 jautājumu kārtis par seksualitāti. Pāris šīs kārtis var izmantot sarunai ar partneri, padziļinot izpratni gan par emocionālo, gan fizisko tuvību. Tur ir jautājumi gan par bērnības pieredzi, gan par to, kāds bija ģimenes vēstījums kādam jābūt vīrietim, kādai sievietei.
Šīs ir kārtis sarunai gada garumā. Saruna var notikt tikai nobriedušiem pāriem, kuri ir spējīgi atklāti un iejūtīgi runāt. Dažreiz pāri ir gatavi šādai sarunai pēc trīs gadu kopdzīves, dažreiz nav gatavi pēc 50 gadu kopdzīves, uzskata Diāna Zande.
Polis uzsver, ka projekts ar kārtīm ir labs, jo saistīts ar rotaļīgumu. Svarīgi, cik šādai sarunai cilvēki ir atvērti, cik rotaļīgi var ar šo jautājumu tikt galā, tas palīdz katram sevi izpētīt.
“Seksualitāte ir dota šūpulī, kā seksuālas būtnes piedzimstam un nomirstam,”
pauž Zande.
Diāna Zande savā kāršu projektā paredzējusi, ka partneri šajā sarunā gan izzina sevi, gan dalās ar partneri.Tā var izpētīt seksuālās fantāzijas un vajadzības. Piemēram, pārī katram seksu vajag citādā daudzumā, tāpēc pāris konfliktē. Ja ir grūtības atbildēt uz jautājumiem, tad var ņemt pauzi un pie tā atgriezties pēc laika vai uzrakstīt otram, jo tā var būt vieglāk izteikties.
Pāru attiecībās lielākās problēmas ir no gaidām, kas nav savstarpēji apspriestas un tad ir vilšanās.
Ja kas nenotiek kā iztēlots vai vēlas, rodas sāpinājumi, par tiem nerunā, jo atklāt ievainojamību ir grūti.
Atsaucoties uz pērnā gada notikumiem, kad kādā Rīgas skolā bija lekcijas, kuru saturs nav skolēniem atbilstošs, speciālisti aicina pedagogus izvērtēt lektorus, kurus aicina uz skolu, bet otrs aspekts – kādus speciālistus skola uzaicina, jo tā ir skolas izvēle. Zande uzsver, ka
bērns galvenokārt mācās ģimenē un ģimene ir vairāk atbildīga par bērna izglītošanu, ne skola vien var uzņemties atbildību.
Ar bērnu vecākiem jāizveido uzticības pilnas attiecības, lai laicīgi varētu runāt par dažādām tēmām, ja bērnam ir drošas attiecības ģimenē, tad bērns ir mazāk pakļauts citām ietekmēm, bērns jutīsies drošāk.
“Vecāki ar bērniem uzstājīgi runā, piemēram, kādas drēbes vilkt mugurā, runājot par nesvarīgo, par to, par ko viegli runāt, bet ne par svarīgo un nozīmīgo,” uzsver Zande.