Sociālantropologs Andris Saulītis salīdzina pirms trim gadiem veiktā pētījuma datus un šogad veikto. Nodibinājuma “Tēvi” iniciētajā pētījumā pirms trim gadiem tika secināts, ka šķirto ģimeņu tēvi ar bērniem pavada kopā 13% laika. Rīgas Stradiņa universitāte turpina iesākto un atkārtoti pēc trim gadiem apskatīja, kas mainījies. Tagad tēvi ar bērniem tiekas 15% laika, “tās nav būtiskas izmaiņas, bet solis pareizajā virzienā,” uzsver Saulītis.
Pirms trim gadiem tēvi ar bērniem pavadīja 26 darbadienas gadā, tagad 49. Ja no piektdienas līdz pirmdienai bērns ir pie tēva, tad tas nozīmē, ka jāpalīdz sagatavot bērnu skolai, tā ir cita atbildība un iesaiste bērna audzināšanā. Katram ceturtajam tēvam pēc šķiršanās nav ļauts bērnu paņemt uz nakti.
Pētījumā arī varēja secināt, ka, ja pirms trim gadiem mazs skaits lietu tiesā noslēdzās ar izlīgumu, tad tagad gandrīz puse lietu noslēdzas ar vienošanos, izmantojot mediatoru pakalpojumu. Ir arī daudzi gadījumi, kad mātes vēršas tiesā, lai tēvam noteiktu saskarsmes tiesības ar bērnu.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa norāda, ka pērnā gadsimtā bija izplatīts, ka bērnam jābūt vienam aprūpētājam, to esam tagad mainījuši. Nodibinājums “Tēvi” ir iekustinājuši tēvus, viņi iet mācīties.
“Ja slēdz vienošanos, tad vecāki ir runājuši, tā ir būtiska nianse,” izmaiņas uzsver tiesnese.
Bērna labākās intereses ir vienādas tiesības tēvam un mātei.
Tēvs Mārtiņš Linde ir šķīries, rūpes par bērnu ir sadalītas – puse laika tētim, puse mammai, bet laiki mainās dažādu apstākļu ietekmē. Svarīgi, ja vecāki var pielāgoties situācijai. “Bērnam ir svarīga drošības sajūta, jo ir plāns un vienošanās, par to bērns ir informēts vismaz tuvāko dienu ietvaros,” tēvs akcentē svarīgāko.
Mediatore, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa atgādina, ka mediators var iesaistīties strīda risināšanā jau labu laiku pirms tiesas, kad vecākiem sākas konflikti, ar kuriem nespēj tikt galā.
Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja Iveta Lielmane uzsver, ka bāriņtiesa ir klāt situācijās, kurās vecāki neprot vienoties. Pēdējos gados var vērot, ka par daudzām lietām viņi spēj vienoties, bet ne par visām. Ir gadījumi, kad vecāki lielu nesaskaņu gadījumos iesaista bērnus. Bērnu aprūpes modeli 50:50 iesaka, bet ne vienmēr to var realizēt, jo vecākiem bieži ir liels konflikts, un tad, ja vecāki nav sadarbību partneri, tas nav iespējams.
“Tas [piedalīties bērna audzināšanā] nav tas, ko tēvi vēlas, tas ir viņu pienākums. Tēvam jābūt klāt ikdienā,” pauž sociālantropologs Andris Saulītis.
