Kad pirmklasnieks ir gatavs skolai? Rakstītprasme un gatavība rakstīšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 2 mēnešiem.

Skolotājs pirmajā klasē sastopas ar bērniem, kuru zināšanas un prasmes ir dažādas, kāds prot lasīt un rakstīt, kāds cits pat zīmuli rokās noturēt nav iemācījies. Pedagogiem nepieciešama arī vecāku palīdzība, lai iemācītu bērnu rakstīt.

Vadlīnijas - pirmsskolas izglītības plānotie rezultāti

Psihiskās attīstības jomā bērns bērnudārzā apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes (viena no trim jomām):

  • klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi pret dzirdēto;
  • saklausa, pareizi izrunā un diferencē skaņas vārdos;
  • saprot saikni starp skaņu un burtu;
  • pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
  • lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
  • saprot lasīto, atbild uz jautājumiem un pauž attieksmi pret to;
  • iejūtas dažādos tēlos, attēlo ar kustībām, žestiem, mīmiku un runu, skandē tautasdziesmas un runā dzejoļus;
  • saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
  • saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
  • pazīst ģeometrijas pamatelementus (punkts, līnija, riņķis, trijstūris, četrstūris);
  • novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā un sabiedriskās dzīves norisēs, stāsta par saviem novērojumiem, orientējas tuvākajā apkārtnē;
  • saprot darbību loģisko secību un stāsta par to;
  • raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
  • klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē;
  • radoši izmanto dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus tēlotājdarbībā un rokdarbos;
  • pazīst un pauž emocijas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli;
  • pieņem sevi un citus, jūt līdzi, lūdz un sniedz palīdzību;
  • ir motivēts turpmākās izglītības apguvei.

Iepriekšējā rakstā apskatījām bērnu lasītprasmi, beidzot sagatavošanās darbu pirms pirmās klases, šodien runāsim par rakstīšanu, tā daudziem bērniem sagādā grūtības, jo nav nostiprināta rokas muskulatūra vai arī bērns iemācījies nepareizu rakstāmā satvērienu, ko grūti pārmācīt.

«Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām» paredz, ka pirmsskolu beidzēja plānotajos rezultātos bērns “pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām”.

Bērnu sagatavošana skolai

Liene Jankovska, Jūrmalas Alternatīvās skolas sākumskolas skolotāja, par vienu no grūtībām uzskata bērna prasmi un spēju rakstīt, jo roka nav gatava rakstīšanai – rokas muskulatūra nav pietiekami nostiprināta un rakstāmo bērns iemācījies satvert nepareizi.

 “Pirmās klases skolēniem ir problēmas ar satvērienu.

Ja bērnudārzā bērnu neiemāca pareizi turēt rakstāmo, tad skolā to iemācīt (pārmācīt) ir gandrīz vai nereāli. Mācību programma prasa tempu, bērns, lai visu paveiktu, raksta tā, kā viņam ērtāk. Būtu labi, ja bērnudārzā satvērienu, burtu un ciparu rakstību izkoptu pēc iespējas labāk.”

Tam piekrīt arī Drabešu Jaunās pamatskolas sākumskolas skolotājas, izglītības metodiķe Lija Janševska:  

“Nepareizi iemācīta rakstāmā satveršana nav pārmācāma.”

Iespējams, ka labākus rokrakstus veidotu sen aizmirstās glītrakstīšanas stundas? Drabešu Jaunās pamatskolas 1.klases skolotāja Inese Kraukle uzskata, ka rokraksta izveide ir ļoti individuāls process un talants – kādam tas ir ļoti skaists, citam ar rakstīšanu padodas grūtāk, bet pieredze rāda, ka mazie rakstītāji jāaudzina, ievērojot darba kultūru it visā, kā sakārtota darba vide, rakstāmpiederumi un tiek veikti darbi. Pedagogu prasības ievērot darba kultūru ļoti palīdz, veidojot bērna rokrakstu. Tomēr dzīve mainās. Daudzi lielākās klasēs rakstīšanai jau tikai datoru izmanto.

Pareizs rakstāmā satvēriens ir būtisks rokraksta izveidē.

Valsts izglītības satura centra vadlīnijās rakstītmācīšanai teikts: "Bērni jāmāca pareizi satvert un turēt rakstāmo. Pirksti ir nedaudz saliekti un brīvi aptver zīmuli (pildspalvu), to īpaši nesaspiežot. Rādītāja pirksts ir tikai viegli uzlikts uz zīmuļa (pildspalvas). Tā jāaptver apmēram divus centimetrus virs zīmuļa gala."

Ar ko sākt – ar rakstītiem vai drukātiem burtiem? Pirmie burti parasti ir drukāti, jo maza bērna roka nav spējīga vilkt apaļus burtus. Bieži bērns lieliski iemācās drukāt, tad kādu brīdi jāpapūlas, lai iemācītos rakstīt rakstītos burtus.

Lai vai kā – ceļš pie burtu rakstīšanas katram ir citāds, jo bērnam parasti ir vairāki skolotāji, kas ierāda rakstītprasmi – vecāki, vecvecāki, pedagogi - katram no viņiem var būt savas zināšanas un prasības. Sākot mācīties pirmajā klasē, bērni raksta rakstītos burtus, mācās tos skaisti savienot un rakstīt vienā lielumā. Arī pret rakstīšanu uz vai starp līnijām speciālisti izturas dažādi. Vieni apgalvo, ka rakstot starp līnijām, bērns lieliski iemācīsies veidot vienāda izmēra burtus, izveidos skaistu rokrakstu. Šīs metodes pretinieki apgalvo, ka līnijas un rūtiņas ierobežo bērnu, rokraksts jāveido, rakstot uz lapas bez līnijām, rūtīm un citiem “rāmjiem”.

Nākamais jautājums – kādu rakstāmo vislabāk izvēlēties. Kāds raksta tikai ar zīmuli, cits ar pildspalvu, vēl kāds uzskata, ka lielisku rokrakstu var izveidot, tikai rakstot ar spalvu. Te nu nav universālu ieteikumu. Katram jāraksta ar rakstāmo, kas patīk vislabāk. Nepastāv regulas, kas aizliegtu skolā bērniem rakstīt ar zīmuli vai liktu izvēlēties tikai pildspalvas. Mācību procesā var izvēlēties – zīmulis vai pildspalva, vai abi. Pārbaudes darbos gan ir atļauts rakstīt tikai ar pildspalvu.

Vecāku atbalsts

Ja bērns nav iemācīts pareizi turēt rakstāmo, tad skolā raksta, kā nu bērns prot. Iedomājamies – skolotājs strādā ar 25 bērniem klasē, viņš nevar veltīt visu laiku tam, kā katrs bērns tur rakstāmo, bet skolotājs noteikti to var pamanīt un runāt ar vecākiem, aicinot palīdzēt, pavērot, pamācīt, jo tas ir nozīmīgi un būtiski bērna rokraksta izveidē. Skolotāja var vecākiem dot padomus, kā strādāt ar bērniem, pat, ja vecākiem nav laika un vēlmes īpaši strādāt, tad viņi, redzot, ka mājās bērns nepareizi tur rakstāmo, varēs to palabot, pamācīt bērnu.

Lsm.lv aptaujātās pirmklasnieku mammas – gan tās, kuras savus bērnus tikai gatavo pirmajai klasei, gan tās, kuru bērni jau beiguši pirmo klasi, stāsta, ka skolā bērnu rakstītprasme bieži rada problēmas, pedagogi tai pievērš īpašu uzmanību un aicina vecākus palīdzēt izveidot skaistu rokrakstu mazajiem rakstītājiem.

Kristīnes dēls šogad mācīsies jau otrajā klasē, uz skolu aizgāja septiņos gados, nedaudz prata lasīt. Brīvlaikā nekā īpaši skolai negatavojās, nedaudz palasīja kopā, bērns vasarā neapmeklēja arī bērnudārzu, tāpēc mamma saka, ka daudz no tā, ko zēns bija apguvis dārziņā, pa vasaru jau bija aizmirsies. Skolā grūtības ar vielas apguvi nebija. “Rakstīšana sagādāja grūtības, skolotāja teica, kam pievērst uzmanību, mājās papildus strādājām, rakstījām. Pirmajā klasē liels uzsvars tika likts uz lasīšanu un rakstīšanu, tas disciplinē, māca atbildību un apzinīgumu,” stāsta Kristīne.

Renātes mamma stāsta, ka pērn jau rudenī skolotāja lūgusi vecākus pavērot pirmklasnieku rakstīšanas stilu. Skolotāja uzskatījusi, ka bērnudārzā bērni nav pietiekami labi sagatavoti, jo neprot turēt rakstāmo vai dara to nepareizi – kas nozīmē, ka pirmsskolas pedagogi tam nav pievērsuši pietiekami lielu vērību.

Skolotāja Inese Krūmiņa labu rezultātu iegūšanai uzsver sadarbību ar vecākiem. “Kursos skolotājiem stāsta, ka bērnu vecākiem nevajag dot savu telefonu numurus, es dodu un ar prieku runāju ar katra bērna vecāku. Vecāki zvana, nāk uz skolu jautāt, vecāki var konsultēties, tas palīdz. Jā, es ar bērniem strādāju arī papildus, visu nevar stundās izdarīt.”

Skolotāja un skolas metodiķe sagatavo īpašus ieteikumus lasītprasmes attīstībā un rakstīšanā, ko saņem katra skolēna vecāki.

Ievērojiet noteikumus glīta rokraksta veidošanai!

  • Rakstītmācīšanās procesā ļoti svarīgas ir divas lietas – interese un pietiekama fiziskā attīstība. Pat ja bērnam ir interese par rakstīšanu, iespējams, bērns nevar noturēt zīmuli pareizi, nav pietiekami attīstītas bērna kustību koordinācijas un regulācijas spējas, kā arī  bērna roku sīkās muskulatūras darbība.
  • Lai stiprinātu roku muskulatūru, bērnam jāveido no māla, plastilīna vai plastikas, jāspēlē rotaļspēles, kurās pirkstos jāsatver sīkas lietas – pupas jāsašķiro traukos pēc krāsas vai formas, jāsaver pērlītes, jāpielīmē sīkas lodītes un citi līdzīgi darbi. Tādas aktivitātes bērnu fiziskai un garīgai attīstībai ir nenovērtējamas.
  • Bērna rakstīšanai svarīgs ir piemērota augstuma galds un krēsls, tas nodrošinās pareizu ķermeņa stāvokli rakstot.
  • Sēžot nedrīkst piespiesties pie galda.
  • Atstarpei starp galda virsmu un bērna krūtīm jābūt tik platai, lai tai cauri brīvi ietu bērna dūrīte.
  • Bērnam mugura jātur taisni.
  • Burtnīca vai papīra lapa jānovieto slīpi.
  • Svarīgi ir pareizi satvert un turēt rakstāmo. Tas dažiem bērniem izdodas viegli, citiem nepieciešams ilgāks laiks. Vecākiem jāpievērš uzmanība tam, kā bērns tur rakstāmo, un, ja nepieciešams, satvēriens jākoriģē.
  • Izmēģiniet rakstīt ar dažādiem rakstāmrīkiem - zīmuli, pildspalvu, tintes pildspalvu, spalvu.
  • Slavējiet! Slavējiet bērnu ik reizi, ja redzat, ka viņš patiešām centās, ka ir progress, ka izdevās!

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti