Elpošana un sejas vaibsti
Novērots, ka aizvien vairāk bērnu un pieaugušo meklē ortodonta pakalpojumus. Ārstēšana ir dārga, to valsts neapmaksā, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Ortodontijas katedras vadītāja asociētā profesore Gundega Jākobsone.
Cilvēka sejas parametrus nosaka gēni, mums vienmēr ir arī funkcija, tā uz gēnu materiāla ”uzliek” savas korekcijas. Pie funkcijām speciālisti min elpošanu, runāšanu, māneklīša ilgstošu lietošanu. Ārsts, apkopojot visu informāciju, var saprast – tas ir ģenētisks vai funkcionāls traucējums.
Audiologopēde Jogita Kupča min, ka
noteikti jāizvērtē pacienta elpošana – vai tā notiek caur degunu, vai nav kādas problēmas, vai bērns ir spējīgs elpot caur degunu.
Nepareiza elpošana rada izmaiņas sejas vaibstos, tas ir pierādīts pētījumos. Ārstēšanā primārais ir deguna problēma un spēja elpot caur degunu;, kad to novērš, paliek ieradums elpot caur muti, tāpēc ir jāmāca bērns elpot pareizi. Šī ir kļūda, ko pieļauj.
Knupītis un pudelīte ir izplatīti cēloņi ortodonta apneklējumam. Pieņemta norma to lietošanai ir līdz gada vecumam Latvijā. Citās vadlīnijās, piemēram ASV iesaka nedod knupīti, ja bērns to neprasa. Ilgums, intensitāte un lietošanas biežums ir svarīgi parametri knupīša lietošanai.
Žokļa problēmas
Mēlei jānodarbojas ar žokļa platināšanu; ja mēle pie aukslējām neatrodas pietiekami, žoklis netiek paplašināts. Žokli var paplašināt mehāniski, bet tad, ja mēle nefunkcionē kā nepieciešams, žoklis atgriežas iepriekšējā stāvoklī. Miofunkcionālais terapeits veic darbu, lai stiprinātu mēli un tā neļautu žoklim atgriezties iepriekšējos izmēros. Tas ir garš un nopietns ārstēšanas process; ja vecāki nav gatavi ārstēšanas procesam, tad jāgaida, līdz bērns sasniedz apmēram 16 gadus, tad veic žokļa paplatināšanu.
Labākais vecums miofunkcionālai terapijai ir seši līdz astoņi gadi, kad bērns ir gatavs sadarboties. Tomēr ir labi rezultāti darbā arī ar trīs un četrgadīgiem, ja bērni ir ļoti motivēti.
