Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par brīvpusdienu piešķiršanu skolēniem ar labām sekmēm - motivēšana vai sociālo plaisu veidošana starp skolēniem.
Plašu domapmaiņu sabiedrībā radījusi ziņa par Krimuldas novada domes deputātu lēmumu sekmīgākiem Krimuldas vidusskolas un Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas skolēniem atlikušo mācību gadu nodrošināt brīvpusdienas. Deputāti lēmuši piešķirt pašvaldības apmaksātām pusdienām 1,90 eiro dienā Krimuldas vidusskolas skolēniem un 1,28 eiro dienā Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas skolēniem, kuru vidējā atzīme 2018./2019.mācību gada pirmajā semestrī bija 7,5 balles un augstāk. Brīvpusdienas sekmīgajiem skolēniem pienāksies no šā gada janvāra līdz maijam.
Jāuzsver, ka mazturīgo un daudzbērnu ģimenes jau saņem šajās skolās brīvpusdienas.
Valsts apmaksā brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Likumā nav teikts, ka brīvpusdienām pārējiem skolēniem jābūt visām skolām, tā ir pašvaldību labā prakse.
Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvele uzsver, ka ēšana ir jebkura cilvēka pamatvajadzība:
“Ar pamatvajadzībām ne soda, ne apbalvo.
Pašvaldībai ir pienākums noteikt to bērnu grupu, kam dos brīvpusdienas. Pašvaldībai ir normatīvie akti, kuros noteikts, kādām grupām palīdzēt. Latvijā brīvpusdienas ir kā sociālas palīdzības, ne izglītības procesa sastāvdaļa.”
Krimuldas vidusskolas direktore Rita Erdmane skaidro, ka “šai motivēšanas sistēmai ir sena vēsture. Ko līdzīgu ieviesa 90. gadu beigās, tā bija doma pašvaldībai atbalstīt vecākus un savā veidā dot impulsu bērniem censties, nopelnīt. Vecāki bija pateicīgi par šiem atbalstiem. Savā laikā bērni strādāja vasarā, lai nopelnītu brīvpusdienas. Pusdienas par sekmēm mums ir stabila, adaptēta sistēma skolā. Šī ideja arī bija tāpēc, lai bērnus “piespiestu” paēst siltu ēdienu. Šobrīd 31% skolēnu saņem pusdienas par labām sekmēm.”
Liesma Ose uzskata, ka ir ļoti dīvaini ar labu atzīmi nopelnīt pusdienas, tā nevajadzētu būt: ”Man šī ziņa šķiet baisa. Brīvpusdienām būtu jābūt nodrošinātām, jo labs uzturs palīdzēs labām sekmēm.”
Eksperti uzskata, ka ēdienu drīzāk vajadzētu saistīt ar mācību saturu, ne sekmēm. Gan gatavošana, gan galda kultūra īpaši aktuāli varētu būt jaunajā izglītības standartā.
Ēdiens kā alga par labām sekmēm nav motivējoši, jo bērnam būtu jāmācās ar prieku jau no mazotnes, kad bērns mācās spēlējoties.
Būtu jāveicina šādas iespējas pieejamība, lai radītu prieku mācīties - mācīšanās jābūt nevis pienākumam, bet priekam.
