Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par varmācību ģimenē un rīcību, lai bērni nepārņemtu vecāku sliktos uzvedības modeļus un jaunieši mācītos savlaicīgi pazīt šādas attiecības.
Vardarbība ģimenē
Attiecības, kurās ir kontrolējošā vardarbība, ir tādas, kur viss ir virzīts uz viena ģimenes cilvēka vajadzībām. Šādās attiecībās (lielākoties sievietes) paliek bez draugiem, bez darba, paliek viena cilvēka ēnā – tās nav veselīgas attiecības, te ne vienmēr ir fiziska vardarbība, bet smalka manipulācija ar cilvēku. Sākumā partneris neļauj tikties ar draugiem, kontrolē draugu pulku un sarakstes.
Ir bieži novērojamas attiecības, kad viens izdabā otra vajadzībām, ka no viena partnera var saņemt nosodījumu par to, ka var būt vēlmes pēc savām vajadzībām. Šādās attiecībās var justies vainīgs, ka ir citas vēlmes, nekā partneris uzskata vai uzstāda.
Attiecību sākumposmā ir brīdinošas pazīmes, ka partnerim ir vēlme kontrolēt otra partnera dzīvi. Tās ir pazīmes, kuras jāsāk vērot, lai nepārkāptu robežas.
Svarīgs arī veids, kā tiek risināti konflikti. Bieži dzīvojam stereotipos, tai skaitā, ka vīrietis ir tas, kas iestājās un sadod kādam “pa mici”. Ja attiecību sākumā var to vērot, tad jāsaprot, ka arī kopdzīvē tas būs.
Viens no centra “Marta” virzieniem ir darbs ar jauniešiem, bet to darīt ir sarežģīti, trūkst speciālistu, bet pieredze rāda, ka bērni ir izslāpuši pēc šīm zināšanām. Bērni vēlas tikt vaļā no stereotipiem par ģimeni un attiecībām, lai varētu mācīties veidot cieņpilnas attiecības.
Vardarbība var atkārtoties, bet pēc pirmā vardarbības gadījuma ir svarīgi – vai cilvēks uzņemas atbildību par savu rīcību, saprot rīcības iemeslus. Svarīgi, vai pēc šāda notikuma cilvēki domā par savu uzvedību un meklē palīdzību, notiek izrunāšanās, tiek izstrādāts rīcības plāns. Pieredze rāda, ka agresīvi cilvēki uzskata, ka tas ir pieļaujams uzvedības veids. Izteikti varmākas prot labi kontrolēt savu uzvedību situācijās, kad tas nepieciešams.
Raksturīgi, ka šādās situācijās varmāka var censties savu atbildību novelt uz otru cilvēku, meklējot iemeslus, kas izsaukuši šādu rīcību.
Valstī ir sistēma palīdzībai cietušajiem un varmākam.
Bērns varmācīgā ģimenē
Emocionālās vardarbības gadījumā var redzēt sekas - ir pazemošana, sadrupināta pašapziņa. Dažreiz dēli pārņem šādu uzvedību no tēva un ir agresīvi pret mātēm.
Parasti pēc palīdzības vēršas jaunākas sievietes, vecākas samierinās.
Ir mīts, ka šādas attiecības nevar pārtraukt. Labāk ir šādas attiecības pārtraukt un dot pozitīvu vēstījumu bērniem.
Ja bērni redz saspīlētas vecāku savstarpējās attiecības, no tā cieš, viņi šādu uzvedību atkārto dažādās situācijās. Ja vecāki nemāca bērnus, kā tikt galā ar šādām emocijām, tās izlauzīsies.
Mums ir dažādas emocijas, bet svarīgi, kā ar tām tiek galā un māca bērnus tikt galā. Šādas situācijās bērns var būt manipulācijas objekts.
No varmācības cietušajai pusei ir pieejama pagaidu aizsardzība no vardarbības - iesniedzot tiesā prasību par aizsardzību, parasti 24 stundu laikā tiesa pieņem lēmumu. Īpaši labvēlīga ir situācija, ja varmāka nedzīvo savā dzīvesvietā. Tiesa nosaka tuvošanos aizliegumus, ja to pārkāpj, jāprasa policijas palīdzība.
Ir jāapzinās, ka jebkurš šāds solis ir grūts emocionāli un fiziski, tāpēc ir apsveicama šāda kampaņa, kurā skaidro sākumsignālus, kas var rādīt iespējamu apdraudējumu attiecībām.
Vardarbīgi ģimenē var būt gan vīrieši, gan sievietes. Pēc palīdzības vairāk vēršas sievietes, bet ir arī attiecības, kurās vardarbīga ir sieviete, īpaši emocionālās vardarbības jomā.
