Vecākiem jāatceras, ka bērnu jautājumi ir spontāni, bērns vēl neredz lietu kopsakarību, cēloņus un sekas, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar bērniem dotās informācijas daudzumu.
Vecāki redz lietu kopsakarību, tāpēc bieži mulst un nespēj bērniem pastāstīt, atbildēt uz viņu svarīgajiem jautājumiem.
Inese Putniece aicina vecākus rūpīgi attiekties pret informāciju, ko dod bērnam: "Jāatceras, ka šī nav anatomijas stunda, tikai atbilde uz bērna uzdoto jautājumu. Neapgrūtiniet bērnu ar to, ko viņš nav jautājis. Lai noskaidrotu, ko bērns jau zina, uzdodiet dažus izzinošus jautājumus."
Tā ir pavisam saprotama bērna interese un apspriežama tēma tikai tad, ja vecāki ir dabiski, izvēlas bērnam zināmus vārdus un paši par šo sarunu nav pārlieku sanervozējušies. Ja vecāki uz bērnu jautājumiem nespēj atbildēt, tad ir jāgatavojas un tā arī jāpasaka bērnam: "Man par to jāpadomā, par to parunāsim rīt." Dotais solījums jāpilda.
Bērna jautājums: Kā bērns tika mammas puncī?
Atbilde mazākam bērnam – līdz četru gadu vecumam: Tētim ir sēkliņa, viņš to iedeva mammai, un no tās sēkliņas mammas vēderā izauga bērniņš.
Atbilde lielākiem bērniem: Mamma un tētis ļoti mīl viens otru, viņi samīļojas, un no tās mīlēšanās rodas bērniņš.
Izprintējams zīmējums sarunai ar bērnu:
Šī raksta sagatavošanā konsultāciju sniedza psiholoģes Inese Putniece un Dace Vaišļa.
Raksta pirmpublikācija LSM.lv 2018. gada 29. decembrī.
