13. aprīlī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Latvijas valsts ir zaudējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā EK pret Latviju. Kāds tēvs apgalvoja, ka Latvijas valsts iestādes nebija pienācīgi reaģējušas uz bērna mātes pretošanos viņam noteikto saskarsmes tiesību izpildei ar bērniem. Nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš, analizējot šo gadījumu, saka, ka
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums parāda, ka mūsu sistēma nestrādā, "mums jādarbojas daudz efektīvāk".
Vājais sākumposms ir vecāki, kuri nespēj vienoties bērna labākajās interesēs.
Sliktākais signāls – ja kāds rīkojas tā, lai otrs vecāks bērnu neredzētu, tad tā var arī notikt.
Mehānismi, kā reaģēt, ja viens no vecākiem nepilda nolēmumu, ir vairāki – policija var uzsākt kriminālprocesu, tiesa piemērot naudas sodu līdz 1500 eiro, bāriņtiesa ierosināt lietu par saskarsmes pārtraukšanu. Nekas no šiem rīkojumiem reāli nestrādā, pauda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Raidījumā uzklausa mammas stāstu, viņai ir visu atbildīgo institūciju lēmums, ka viņa var un drīkst satikties ar saviem bērniem, bet trīs gadus nav satikusi savus bērnus, jo tēvs to neļauj. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norāda, ka šis stāsts ir vienas puses versija, bāriņtiesa vērtē kopumu.
Grāvere akcentēja, ka viltus apsūdzība vardarbībā un procesa novilcināšana ir ļoti izplatītas lietas šādos procesos, tāpat jāzina, ka psiholoģiska bērna ietekmēšana ir krimināli sodāma, vecāki nedrīkst ietekmēt bērnu.
Svarīgs aspekts ir juridiskā pārstāvība šādos procesos, zvērinātu advokātu darbība ir ļoti kopēta un ir paredzams, kāda būs viņu rīcība, pauda Aivars Krasnogolovs. Grāvere piekrīt, ka procesos advokātiem ir savas shēmas.
Arī Krūmiņš praksē saskāries, ka ir redzams, kas procesā notiks tālāk tiesā. Ir jautājums, kā to risināt.
"Jāsāk domāt, kā efektīvi izmantot jau esošo regulējumu.
Tiesībsargs ieteicis, ka nepieciešams attiecību atjaunošanas pakalpojums, kurā bērns un vecāks var runāt, atjaunot attiecības," pauda Grāvere.
