Top prioritātes – HIV, seksuāli transmisīvo saslimšanu skaits, grūtniecības ļoti agrīnā vecumā.
"Skola2030" veselības un fiziskās aktivitātes mācību satura izstrādes vecākā eksperte Inese Bautre uzsvēra, ka "mums ir labi un ne tik labi skolotāji, izglītību var iegūt, nepārtraukti mācoties. Apgūstot augstāko izglītību, veselība paliek otrajā plānā." "Skola 2030" seksuālās izglītības tēmas iekļautas dažādos priekšmetos – sociālajos priekšmetos, sportā, dabas zinībās, teātra mākslā un citos. Vidusskolā, ja skola vēlas, var izstrādāt savu programmu, lai vēl vairāk uzsvērtu veselības mācības tēmu. Ja ir pedagogs, jo bieži māca pedagogs, kurš nav veselības mācības skolotājs. "Skola2030" ir standarti – saniedzamie rezultāti, ir mācību priekšmeta programmu paraugi, kur sasniedzamie rezultāti ir iekļauti sīkāk. Skolotājs var izstrādāt savu programmu atbilstoši saviem skolēniem un metodiskajai bāzei.
Ķelle uzsvēra, ka mums nesagatavo veselības mācības skolotājus. Piemēram, Skotijā skolotājam bija 72 dažādi mācību materiāli, var izvēlēties atbilstošāko. Mēs prasām skolotājam pašam meklēt resursus, tie bieži ir angļu valodā. "Es saredzu problēmu, ja pedagogs vēlas (atrast materiālus), ne vienmēr viņam būs iespējas".
"Ir skumji, jo ilgus gadus nonākam pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem, nav saredzams, ka kas mainīsies. Atslēgvārds – "ja skolai ir vēlme" sarunāties par seksuāli reproduktīvo veselību",
pauda Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Stokenberga. Liela nenoteiktība skolām. Labi, ka skolotāji atzīst, ka varētu izmantot kādas starptautiskas vadlīnijas, aptveroša seksuālā izglītība ir tā, kur varētu tiekties, ne tikai higiēna un pubertāte, bet arī seksuālā audzināšana. "Mums par visu jārunā dzimumu kontekstā, nav iespējama dzimumneitrāla seksuālā izglītība. Mums jāaprobē pasaules pieredze."
Ķelle atceras, ka sen, pirms 30 gadiem, lai pedagogs varētu mācīt seksuālas tēmas, bija jāmācās, tikai izglītotie varēja mācīt bērnus. "Papardes zieds" pagājušajā gadā izglītoja 15 000 bērnu. Pubertāte bija vispieprasītākā tēma. No tā var secināt, ka pedagogiem nav viegli to mācīt.
Bautre akcentēja, ka pietiekami daudz materiālu nekad nevarētu būt. Bez nevalstiskām organizācijām, kur ir daudz labu materiālu, tie ir vēl citām organizācijām, piemēram, Bērnu slimnīcas mājaslapā. Arī "Skola2030" ir veidojusi materiālus skolotājiem.
Viena lieta ir materiāli, motivēts skolotājs var tos atrast, mazākas degsmes skolotājiem var palīdzēt ar materiālu sarakstiem un citādi. Sasniedzamie rezultāti ir dažādās mācību priekšmetu grupās. Jebkuram skolotājam būtu jāapgūst pamatkurss, kā ar bērniem par seksuālās audzināšanas tēmu runāt. "Te ir milzīga vieta bailēm un labticībai, ka kāds cits to izdarīs un iemācīs," skaidroja Stokenberga.
Bautre: "Te ir sadarbības prasme visam kolektīvam, izveidojot kopēju plānu visiem mācību priekšmetiem. Skolotājs nevar atteikties mācīt, jo skolotājam jāstrādā atbilstoši izglītības dokumentam."
Ķelle domā, ka pedagogiem, kuri nav gatavi mācīt bērniem veselības tēmu, to arī nevajag darīt. Veselības mācība daudzus gadus ir bijusi "tikai uz papīra". Mums nav nekā, ko likt pretī sociālajiem tīkliem. Ir vecāki, kuri nevēlas, lai skola mācītu bērniem veselības mācību, skolas to arī ievēro. Te ir nesaskaņas ar Izglītības likumu. Direktoriem jābūt skaidrai nostājai, ka visiem bērniem, kuri mācās valsts skolā, obligāti jāapgūst zināšanas, lai bērni augtu veseli un droši. Runājot par seksuāli reproduktīvo veselību, pedagogiem ir nepieciešams atbalsts.
Stokenberga secina, ka mēs esam palaiduši vairākus ļoti svarīgus vilcienus garām jau iepriekš. Piemēram, Igaunijas izglītības sistēmā seksuālā izglītība ir labi un stabili iedzīvojusies, tā ir tēma, kas integrēti caurvīta izglītībā bērniem no 7–16 gadiem. Seksuālās izglītības jautājumi daudzās valstīs tiek izmantoti, lai polarizētu sabiedrību. Mūsdienās seksuālā izglītība ir vērsta uz prasmi veidot sevi un attiecības ar citiem. "Ļoti svarīgi, ka iedodam skaidru signālu, ka programmā skolām šis ir jāizpilda."
Komentējot Valsts izglītības satura centra metodisko materiālu "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes", Bautre pauda, ka svarīgi, kā dzimumizglītības jautājumi jāskaidro jauniešiem. "Visu autoru vārdā – bija godprātīga attieksme pret bērniem, lai skolotāji varētu bērniem skaidrot jautājumus. Sabiedrībai jāprot ieklausīties un uzklausīt citus, tad nonāksim pie tā, kas nepieciešams jauniešiem."
Ķelle akcentēja, ka "netika izvērtēta sabiedrības gatavība šādām tēmām." Daudz ir izrauts no konteksta, materiālu izmantošana ir atstāta skolotāju kompetencei.
Centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena uzsvēra, ka mums " ir tendence krist vienā vai otrā grāvī." Šis materiāls aicina tematikā ieiet ļoti dziļi. Nepieciešams vienoties, kuras tēmas kādā bērna vecumā ir nepieciešams bērniem skaidrot. Šī diskusija pavērusi skaidru nostāju, ka tēmas par reproduktīvo un seksuālo veselību ir jāaudzē pakāpeniski.
