Tehnoloģiju loma izglītībā raisa debates. Vai tās paplašina piekļuvi cilvēces zināšanām, jo sniedz nepastarpinātu piekļuvi tām, vai arī apdraud demokrātiju, jo dod iespēju informāciju kontrolēt tikai dažiem? Vai tehnoloģijas sniedz neierobežotas iespējas vai arī neatgriezeniski padara mūs atkarīgus?
Ziņojumā apgalvots, ka izglītības sistēmām vienmēr būtu jānodrošina, lai uzmanības centrā būtu audzēkņu intereses un lai digitālās tehnoloģijas izglītībā nevis aizstātu cilvēku sadarbošanos, bet gan atbalstītu to.
Lieli sasniegumi tehnoloģiju, it īpaši digitālo tehnoloģiju jomā, strauji maina pasauli. Tieši digitālo tehnoloģiju izmantošanai pēdējos 40 gados ir vislielākās iespējas mainīt izglītības pasauli. Ir izveidojusies izglītības tehnoloģiju industrija, kas cita starpā nodarbojas ar izglītības satura, mācību pārvaldības sistēmu, valodas lietotņu, paplašinātās un virtuālās realitātes, personalizētu konsultāciju, kā arī testēšanas produktu izstrādi un izplatīšanu.
Nesenie sasniegumi mākslīgā intelekta jomā izglītības tehnoloģiju rīku iespējas ir palielinājuši vēl vairāk, radot pieņēmumus, ka tehnoloģijas varētu pat aizstāt cilvēku sadarbību izglītībā.
Pēdējos 20 gados audzēkņi, pedagogi un institūcijas digitālo tehnoloģiju rīkus pielieto plaši. Digitālo tehnoloģiju izmantošana ir radījusi daudzas izmaiņas izglītības un mācību procesos. To pamatprasmju klāsts, kas jauniešiem būtu jāapgūst skolā, vismaz turīgākajās valstīs ir paplašinājies un ietver daudz jaunu prasmju, kā orientēties digitālajā pasaulē.
Daudzās klasēs papīru nu aizstāj ekrāns un pildspalvu — klaviatūra.
Šajā sakarā ir jārunā par apmēru, kādā tehnoloģijas ir mainījušas izglītības vajadzības. Digitālās tehnoloģijas rada arvien pieaugošas pārmaiņas. Paplašināta jēdziena "tiesības uz izglītību" nozīme varētu ietvert efektīvu, tehnoloģiju nodrošinātu atbalstu visiem audzēkņiem, lai tie varētu īstenot savu potenciālu neatkarīgi no situācijas vai apstākļiem.
Lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas tiek izmantotas lietderīgi un izvairoties no kaitējuma, ir vajadzīgi skaidri noteikti mērķi un principi.
Galvenās atziņas:
Trūkst labu, objektīvu pierādījumu par izglītības tehnoloģiju ietekmi.
- Ir maz pārliecinošu pierādījumu par pievienoto vērtību, ko digitālās tehnoloģijas sniedz izglītībā. Tehnoloģijas attīstās ātrāk, nekā ir iespējams tās izvērtēt: izglītības tehnoloģiju produkti caurmērā mainās ik pēc 36 mēnešiem.
- Daudz pierādījumu piedāvā tie, kas cenšas pārdot tehnoloģijas.
Tehnoloģijas izglītībā atver durvis miljoniem, bet aizver vēl daudz lielākam skaitam.
- Tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir pavēris iespējas audzēkņiem ar funkcionāliem traucējumiem.
- Radio, televīzija un mobilie telefoni grūti aizsniedzamajai sabiedrības daļai aizstāj tradicionālos izglītības kanālus.
- Mācības tiešsaistē palīdzēja nodrošināt izglītības nepārtrauktību, kad tika slēgtas skolas Covid-19 dēļ. Attālinātajās mācībās iesaistījās vairāk nekā 1 miljards skolēnu, bet tās nespēja aizsniegties līdz vismaz pusmiljardam jeb 31% skolēnu visā pasaulē un 72% nabadzīgāko skolēnu.
- Tiesības uz izglītību aizvien biežāk nozīmē arī tiesības uz jēgpilnu piekļuvi tehnoloģijām, tomēr šī piekļuve nav līdzvērtīga.
Atsevišķas izglītības tehnoloģijas var uzlabot atsevišķus mācīšanās veidus atsevišķos kontekstos.
- Digitālās tehnoloģijas ir ievērojami uzlabojušas piekļuvi mācīšanas un mācīšanās resursiem.
- Atsevišķiem mācīšanās veidiem digitālās tehnoloģijas ir devušas nelielus līdz vidēji lielus pozitīvus ieguvumus.
- Tomēr uzmanība būtu jāpievērš mācību rezultātiem, nevis ieguldījumam digitālajos rīkos. Kad Peru skolās tika izdalīts vairāk nekā viens miljons klēpjdatoru bez konkrēta uzdevuma, mācību uzlabojumi netika novēroti. ASV pētījumā, kurā iesaistījās vairāk nekā 2 miljoni skolēnu, tika secināts, ka, mācībām pārejot pilnībā attālinātā režīmā, atšķirības un plaisas skolēnu zināšanās palielinās.
- Tehnoloģijām nav jābūt ļoti modernām, lai tās būtu efektīvas. Patiesībā tehnoloģijām, ja to izmantošana ir nepiemērota vai pārmērīga, var būt postoša ietekme. Plašu starptautisku izvērtējumu dati, piemēram, Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (PISA), liecina par negatīvu saistību starp informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu un skolēnu sniegumu. Kopumā 14 valstīs ir novērots, ka mobilās ierīces klātbūtne novērš skolēnu uzmanību un negatīvi ietekmē mācības, tomēr tikai mazāk nekā ceturtdaļa valstu ir aizliegusi viedtālruņu izmantošanu skolās.
Tehnoloģiju attīstības ātrais temps liek pielāgoties arī izglītības sistēmām.
- Valstis sāk definēt, kurām digitālajām prasmēm mācību saturā un izvērtēšanas standartos ir dodama priekšroka.
- Lielai daļai skolēniem nav daudz iespēju skolās trenēties digitālo tehnoloģiju izmantošanā.
- Skolotāji bieži jūtas negatavi un nepārliecināti mācīt, izmantojot tehnoloģijas.
- Digitālo datu potenciāla izmantošanu izglītības pārvaldībā kavē vairāki aspekti. Daudzās valstīs trūkst kapacitātes.
Tiešsaistes satura apmērs ir audzis bez pietiekamas kvalitātes kontroles vai noteikumiem par dažādību.
- Tiešsaistes saturu izstrādā dominējošās grupas, un tas ietekmē iespējas piekļūt šim saturam.
- Digitālās tehnoloģijas visātrāk pieņem augstākajā izglītībā, un tās to arī maina visvairāk.
Tehnoloģijas bieži vien tiek iegādātas kā ātrs risinājums, bet netiek ņemtas vērā to ilgtermiņa sekas uz valsts budžetu, bērnu labbūtību, planētu.
Ieteikumi
Ziņojumā atgādināts: tā kā tehnoloģijas sākotnēji netika izstrādātas izglītībai, to piemērotība un noderīgums izglītībā, kuras centrā ir cilvēks, vēl ir jāpierāda.
Vērtējot iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas, izglītības sistēmām allaž būtu jānodrošina, lai to centrā tiktu liktas audzēkņu intereses un tiktu ievērotas viņu tiesības.
Uzsvaram jābūt uz mācību rezultātu, nevis ieguldījumiem digitālajos rīkos.
Digitālās tehnoloģijas nevar palīdzēt uzlabot mācīšanos, aizstājot audzēkņu un skolotāju saziņu klātienē. Tām šāda komunikācija ir jāpapildina. Izglītības tehnoloģijām jāstiprina izglītības sistēmas, un tās jāizmanto mācību mērķu sasniegšanai, tāpēc jāpārskata mācību saturs, pedagogi un skolēni jāiesaista izglītības tehnoloģiju politikas veidošanā, risinājumu izstrādā konkrētai situācijai.
Izglītības tehnoloģijām jābūt pieejamām visiem audzēkņiem un sabiedrībai kopumā, jānodrošina ar bezmaksas materiāliem. Tāpat nepieciešams tehnoloģiju ieguvumu un izmaksu izvērtējums, digitālās tehnoloģijas jāizmanto ilgtspējīgam labumam.
Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit:
Ziņojuma autori ir neatkarīga starptautisku ekspertu komanda, kas izveidota UNESCO uzdevumā. Tajā uzsvērts, ka izglītības sistēmām vienmēr ir jānodrošina, ka izglītojamo intereses ir pirmajā vietā un ka digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas mācīšanās atbalstam, bet neaizstāj cilvēku savstarpējās attiecības, mijiedarbību un zināšanu apmaiņu.
