Uz nelielas burciņas ar pulverveida pildījumu bez ķīmiskām formulām līdzās ir uzraksts "niknais". Tā jauno materiālu iesaukuši laboratorijas pētnieki, jo tas agresīvi iznīcina baktērijas. Pulverveida materiāla jeb "niknā" izstrāde sākta jau iepriekš, citā projektā meklējot risinājumus tieši ūdens dezinfekcijai, bet, sākoties krīzei, projekta iestrādes pielāgotas jaunajām vajadzībām.
"Materiāls sastāv no nekaitīgiem joniem, no kalcija un dzelzs, tas vienkārši mijiedarbojas ar gaisā esošo mitrumu un no tā saražo OH radikāļus, kas ir spējīgi reaģēt ar organiku un iznīcināt baktērijas un vīrusus. Un mūsu uzdevums Covid pētījumu ietvaros ir iestrādāt šo aktīvo pulverveida komponenti polimērmateriālu pārklājumā, lai iegūtu athezīvās līmlentas, ar kurām varētu "noteipot" jebkuru virsmu, rokturi," klāstīja Šutka.
Covid-19 krīzē izveidotās valsts pētījumu programmas ietvaros RTU top arī telpu apkopes robots, kas izsmidzina dezinfekcijas līdzekļus un spēj atpazīt arī objektus, kā durvju rokturus, uz kuriem izsmidzināt lielāku devu.
Tāpat plānots veidot dezinfekcijas vārtus medicīnas personālam un izstrādāt arī telpu gaisa dezinfekcijas iekārtu ar UV lampām, kas nekaitētu cilvēkiem, ja kāds atrodas vienā telpā ar šo robotu.
Citā universitātes laborotorijā norit visu izstrādāto materiālu un tehnoloģiju efektivitātes testēšana.
Savukārt informācijas tehnoloģiju (IT) jomā projektu vada RTU Informācijas tehnoloģijas institūta direktors, profesors Jānis Grabis. Pētnieki veido tehnoloģijas drošu servisu izstrādei, jo līdz ar krīzi mainījušies darba paradumi. Liela daļa sabiedrības izmanto attālināto darbu, e-studijas, kā arī telemedicīnas iespējas.
"Ļoti plaši šobrīd tiek izmantoti virtuālie privātie tīkli, un tajā pašā laikā hakeri ir atklājuši, ka šajos privātajos tīklos ir dažāda veida ievainojamības. Pateicoties tam, ka tagad aktīvi tiek izmantots attālināts darbs, ir pieauguši uzbrukumi, kuros izmanto izspiedējprogrammatūras, kas sašifrē datus jūsu datoros un rezultātā pieprasa samaksāt bitkoinos par informācijas atgūšanu. Mēs veidosim šiem servisiem digitālo dvīni, kas nozīme, ja šāds serviss būs kritisks valsts un uzņēmumu darbībai, tad tiem būtu pievienojama šī augsta līmeņa testēšanas vide, kas novērtēs, kā tas serviss darbotos dažādās ārkārtas situācijās," skaidroja Grabis.
RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna vērtēja, ka valsts pētījumu programmā radītās tehnoloģijas līdz gada nogalei būs tādā gatavības līmenī, lai tās varētu pārņemt kāds ražojošs vai jauns uzņēmums.
"Mēs jau paredzam pēc mēneša pirmās sarunas ar potenciālajiem uzņēmējiem, kas tālāk to varētu attīstīt. Protams, mēs arī esam reālisti, un pusgada laikā no zinātniskas laboratorijas līdz tirgum novest produktu ir diezgan grūti.
Taču tas, kas ir unikāls šajā valsts pētījumu programmā, ir tas, ka mēs esam spējuši salikt kopā teju visas Latvijas zinātniskās institūcijas, kas ir šajā tehnoloģiju jomā un novirzīt uz konkrētu pielietojumu medicīnā.
Līdz šim tas tā nav bijis, un būtu pareizi, ja tādas iestrādes cilvēku sadarbībā arī turpinātos," teica Juhna.
Valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai" līdz gada beigām kopumā dažādās augstskolās un zinātnes institūtos tiek veikti 10 vērienīgi projekti, katrs ap 500 000 eiro apmērā.
