Baltijas lielākajā 3D drukas tehnoloģiju centrā “Baltic 3D” tapis kosmētiskais vairogs — melns, ornamentētu režģis, kam ir apakšstilba forma un to paredzēts aplikt jau gatavai kājas protēzei. Par to centra "Baltic 3D" printētu palīglīdzekļu speciālists Fricis Pirtnieks kopā ar kolēģi Dāvi Bočoku ieguva šī gada Latvijas Dizaineru savienības gada balvu par individualizētu izstrādājuma dizainu.
"Mēģinājām no kājas 3D skenējuma ar "iPad" kombinācijā ar sensoru noskanēt apkārtējo kājas izmēru un pēc tā tad pielīdzināt otras kājas apmēram. Tad mēs fotogrāfiju nokalibrēšanas procesu atradām kā vienkāršāku risinājumu. Pēc tam jau tas ir garš process, kā mēs sapratām, kurā vietā jābūt stiprinājumiem un kā tam jāturas kopā, un kādu rakstu uzlikt, lai būtu smuki," stāstīja Pirtnieks.
Līdztekus kosmētiskajam kājas vairogam centrā tapusi arī zaļa rokas protēze ar Betmena emblēmu plaukstas virspusē un melna korsete mugurai.
"Šī [muguras korsete] būs paralimpiskajam maratonistam, kaut kādā vienā stūrīti man stāv arī pabeigta, izpolsterēta.
Un līdzīgu šādu pašu izmantoja arī paralimpiskā paukotāja Poļina [Rožkova], aizbrauca uz Rio. Nu, tas tāds muguras balsts. Ja kaut kādas nespējas dēļ [muguru] nevar satrenēt tā, kā vesels cilvēks, tad pieliek šo klāt un jūtas drošāk," skaidro speciālists.
Kā norāda Pirtnieks, "Baltic 3D" nav protezēšanas centrs. Pašlaik viņi veido datorprogrammu, ar kuru tehniskie ortopēdi varēs automātiski pielāgot 3D sagataves pacienta protēzei.
"Stāsts būtu tāds, ka viņš [pacients] dotos pie sava tehniskā ortopēda, noņemtu mērus un tā vietā, lai ņemtu ar ģipša saitēm un piepildītu to ģipsi, modelētu un gala rezultātu gatavotu, varētu paņemt digitālus mērus ar kameru. Proti, nostaigāt apkārt, to datorā apstrādāt un tad pielāgot digitālu sagatavi. Tas nozīmē — tā vietā, kamēr kāds ģipsis žūst, jo tomēr lieli kilogrami, smags darbs un gala rezultātā mēs varam tikai kaut ko uzveidot virsū,
tad te mēs varam uztaisīt jau nostrādātus dizainus – ar rakstiem, puķītēm, nu tā, lai patīk," klāstīja Pirtnieks.
"Protezētāji pasaulē un arī Latvijā dalās vecās raudzes un jaunajos," tā 3D nākotni vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Protezēšanas-ortozēšanas studiju programmas vadītājs Ēriks Švēde.
"Vecie vienmēr teiks, ka protēzes ir jāmēra ar rokām, mērlentēm, jāņem ģipša atlējums un tikai tad varēs iegūt ideālu risinājumu. Jaunās paaudzes gribēs izmēģināt: kā tas ir - skenēt, kā tas ir - veidot datorā, kā tas ir - digitalizēt visu. Kāds būs rezultāts, to jau laiks parādīs," teica Švēde.
Katrs jauninājums, kā norāda Švēde, papildina un uzlabo protezēšanas veidus. Taču jaunas tehnoloģijas ne vienmēr ir viegli ieviest. Pasaulē par 3D tehnoloģijām runā jau 4-5 gadus, Latvijā protezēšanas-ortozēšanas studiju programmā šāds kurss ieviests tikai šogad.
